so dzejoli ..zinu no galvas..nàcàs iemàcities un noskaitit dazus gadus atpakal..

Ar pīrādziņu un ūdeni nu gan nepalīdzēsi.......Vajag tur visu   Tavu sirdi

Tu laikam esi dabas retums, jo šodien - krutajā kapitālismā- reti kurš par otru domā. Man prieks , ka tomēr vēl ir kāds.....

  ......tas patiešām ir briesmīgi skumji, smeldzoši......
           ....patiesas rindas Ziedonim  

Nesāpini un tam otrajam nesāpēs.Un ja tomēr sapratīsi,ka tam otrajam sāp,palūdz piedošanu.

Jā....tā tas ir.

Jā, tā bezspēcības sajūta ir briesmīga...  

Uzcienā viņu ar pīrādziņu , būs OK !

Tā nu tas ir-visbriesmīgāk ir,kad otram sāp un tu nespēj tur neko palīdzēt...var ar pieri izsist caurumu sienā,vai Ķīnas mūrī,bet ir lietas,ko mainīt nespējam...tad nu paliek viena iespēja- to pieņemt..

Tu esi nonācis pie patiesības...laiks atbrīvoties no liekā, nepareizā, nesaprastā...
Tu būsi laimīgs un piepildīts.

Já,grúti ir,kad sáp,bet jábút stipriem...

Jutu Tev lidzas   Vairak citadi neka turie mes seit ari

...uzmini nu ...

Tad jau labāk, lai sāp man ... es pacietīšu ...