Vai tu ņem stopotājus? Ja ņem, nebaidies, ka tas būs tavs pēdējais brauciens?
Vai tu atver durvis visiem, kuri klauvē? Ja, tā - vai nebaidies, ka tas būs pēdējais , ko tu dari šajā dzīvē?
Ejot uz randiņu ar Netā iepazītu cilvēku tu nebaidies, ka tas būs tavs pēdējais randiņš tavā dzīvē??
Uzticēšanās cena var būt pārāk augsta. Vai esi par to kādreiz iedomājies, ka tava labdarība var tevi nogalināt?
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, nāve.0, Uzticība kā pienākums0
Sonja ... katram jau savas realitātes izvēle, tas ir tikai dažādu viedokļu diskuts .... kaut gan ir izpratnes par attekšanos no izvēles bet tā jau ir cita pasaule paldies par sarunu
Nē, Tu saproti ne visai tuvu manai uztverei.. Mana vērtību skala drīzāk ir - pieredze- gan laba, gan ne tik laba, un izdarītie secinājumi pēc notikumiem manā dzīvē.Spērieni var būt dažādi- vieglāki- tāda iebuknīšana- sak, nu paskaties, vai vajag, un var būt- dikti smagi, kad esi gar zemi un apjēdz tomēr- ka tik traki varēja arī nebūt, ja pats būtu pirms tam rīkojies savādāk...
Mana telpa ir pasaule- krāšņa savā dažādībā, tāda kurā ir vieta gan labajam , gan ne tik labajam... Bet to otro - cik tas ir atkarīgs no pašas, cenšos atstāt attālus no sevis.
Sonja ... kā pareizi saprotu Tava vērtību skala ir istaba kurā viss ir zināms no vecēku un necvecāku stāstiem, jo nekam jau paši nēsam pieskārušuies, manā uztverē tas ir krātiņšs.
Jā, saņemam spērienus par pēcpusi, bet ja šos spērienus vairs neuztver kā spērienus bet kā Minhauzena lidojumus ar lodi ... ārpus istabas ir cita pasaule
Tā vieglprātība vai vieglā pasaules uztvere ir pievilcīga līdz brīdim, kad dzīve dod labu ( iespējams neadekvāti stipru) spērienu pa vienu vietu, parādot, ka piesardzību , domāšanu, atbildību par savām izvēlēm vēl neviens nav atcēlis... Tu uztver to kā krātiņu, es- kā normālu dzīves sastāvdaļu.. Ir okey- cilvēki ir dažādi.
Sonja .... nevēlos es dzīvot sava prāta radītajā krātiņā Un viegprātība ir arī skaidrojama kā prāts ar vieglu pasaules uztveri
Jā, bet vecai un sagrabējušai tomēr tas risks ir lielāks..Redzi, es jau neaicinu censties pēc visaptverošas kontroles par visu, bet- riska iespējas tāpat ir gana daudz, tā kā - vai vajag kādās situācijās ( autores aprakstītajās kaut vai) nepadomāt, ka var būt visāds iznākums - un nedarīt neko, lai samazinātu negatīva iznākuma iespēju? Manupāt, tā ir nevēlēšanās atbildēt par saviem lēmumiem.. var teikt arī- vieglprātība.. Bet kā jau Tu teici- katram savs viedoklis..
Arī jaunas ļotenes avarē.
Ja lido ar gana vecu ļoteni, tad iznakums ir gana paredzams..
Sonja... manā uztverē šī traģēdīja ir tiešs piemērs tam, ka visu un vienmēr paredzēt, apreiķināt nebūs iespējams ... tas viss ir daudz savādāk, bet labi lai nu paliek ... katram sava realitāte
Nē, protams, ka nevaram, tacu- zem kajam paskatīties ejot - varam, ērtus , piemērotus apavus uzvilkt- arī varam, un ja nu ir laiks un velme- varam arī i sekot līdzi savai fiziskaijai formai- lai kājas nav kā no vates, unpat pamācities- ka labak krist, lai kaklu nelauztu... Vārdu sakot- piedomāt pie ta, kas ir atkarīgs no mums pasiem, un ar savam darbībam pēc iespejas mazināt iespējamos riskus... SORRY, sobrīd esmu galīga sojkā par traģēdiju Jaroslavļā, grūti aptvert to nelaimi..
Sonja ... Un kādā veidā veētu sagatavoties paklūpot ... vai lai laicīgi spilventiņus salikt, ja arī to varētu, tad nezinam kurā vietā paklupsim
Nevajadzētu piedevēt tadai štellei kā "attieksme" lielāku spēku un nozīmi kā tai patiesībā piemīt. Darītājs pret savu darāmo jutīs pamatā to pozitīvo attieksmi- darīju to, ko uzskatīju par pareizu,...un tas ir tikai logiski--tā ir daļa no motivācijas...taču rezultātu veidos ne jau attieksme , bet- darbība un arī mijiedarbība ar pārejiem iesaistītajiem... Par piemēru--- var lēkt no tā 5.stāva vienalga- ar smaidu, vai raudot, stāstot anekdotes vai rupji lamājoties--- iznakums būs nepatikams, lai neteiktu vairak. Tacu - ja lēktu ieprieks tehniski sagatavojoties- vai tas būtu kāds palīglidzeklis piezemēšanās brīdī, vai kas tamlīdzīgs- būtu liela iespēja , ka viss beigtos daudz maz okey. ir starpība , vai ne?
Sonja... Protams nenoliedzu gravitācijas likumus, un nevienam neiesaku lēkt no piektā stāva ar smidu uz lūpām taču rezultāts mūsu rīcībai, varbūt, arī ne tik pareizai, no šā brīža ētikas normām būs vairāk atkarīgs no attieksmes ar kādu šo rīcību veiksim ...
Pagaidām uzticos,laikam esmu maz krāpts,un stopotājus ņemu,durvīs man pat actiņas nav,par randiņu,ja uzaicinās arī iešu,kāpēc ne.
ja pats esi melis vai liekulis tad arī citiem neuzticies,bet viss jau notiek tā kā jānotiek,vari slēpties,vari neuzticēties,bet kas no tā cietīs,tikai paši!ja es droši ejot dabūšu punus,tie būs tikai mani puni un dzīves skola
Iešana uz randiņu-labdarība?
Stopotājus reti kad ņemu, cilvēkiem uzticos ļoti minimāli........nav par ko baidīties, jo ar svešiniekiem netiekos.
Jā, Pēcīti, sekas var būt visādas, tikai ir viena nianse- par t[ām nepatīkamākajām bieži vienkārši negribas domāt, - nu nav patīkami ta'ču.. Un tad, kad , ne reti tomēr sanāk šaize- arī negribas atzīt, ka- varēja tā nebūt, ja pirms darīšanas būtu mazliet apdomāts. Un vēl- šajā dzīvē nekas nekam nebūs garants...
Pēdējā laikā uzticos savai intuīcijai ..., viņa pasaka priekšā , kuram var uzticēties ...
Labdarība var nogalināt, bet ļaundarība vienmēr nogalina. Izvēlēsimies labdarību!