Vai tu ņem stopotājus? Ja ņem, nebaidies, ka tas būs tavs pēdējais brauciens?
Vai tu atver durvis visiem, kuri klauvē? Ja, tā - vai nebaidies, ka tas būs pēdējais , ko tu dari šajā dzīvē?
Ejot uz randiņu ar Netā iepazītu cilvēku tu nebaidies, ka tas būs tavs pēdējais randiņš tavā dzīvē??
Uzticēšanās cena var būt pārāk augsta. Vai esi par to kādreiz iedomājies, ka tava labdarība var tevi nogalināt?
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, nāve.0, Uzticība kā pienākums0
Un tā tā dzīve pārvēršas par mežu ,kas pilns ar ļauniem vilkiem un ne jau tāpēc,ka tie tur ir ,vai nav,bet gan tāpēc,ka bailēm vienmēr ir milzumlielas acis....
1. ņemu stopotājus, jo- stopoju pati;
2. ja klauvē, atveru durvis;
3. eju uz randiņu ar Netā iepazītu cilvēku;
4. mana labdarība??????, nē, uzticēšanās!!!!!!! līdz šim vismaz nav likusi tapt aukstai;
5. neticēt???, neuzticēties nevienam???- tad gan es kļūtu auksta.
.......................................................................................................
Un- katram savs domāš., jušanas, vai- davienalga- kā to sauc- veids; ja nodošu savējo, sākšu raustīties, tad gan, pieļauju, kļūšu auksta, daudz ātrāk.
Nē, tā vienkārši nē, nejaukt ar lētticību...., bet vispār kopumā vairāk vai mazāk uzticos, jo kā tad vispār dzīvot, ja nevienam neuzticies...
Sonja vetra ... sekas var būt kā pozitīvas tā negatīvas, par kurām tad domāsim un, vai šī brīža pozitīvās velmes izpildīšanās būs garants investīcijai nākotnē ????
Kontrolēt , protams, ka nevar , un diez vai vajag arī, bet---- ja kaut ko dari, tad par sekām gan derēja pirms darīšanas padomāt..
Sonja vetra ... vai visu var kontrolēt ... kāpēc vienam paslidot kājai, ziemas laikā, iekrītot kupenā nav nekas, bet cits salauž kāju .... tas tā, pārdomām
Uz randiniem esmu gaajusi daudz arii uz aklo,nekas interesanti,vados peec principa -kas neriskee,tas nedzer sampanieti.Bet durvis gan taapat neveru valjaa-mulkiigi,stopotaajus esmu neemusi,pagaidaam viss ok.
...ja jau visu laiku dzīvosim tikai domās, ka apkārt ir vieni nelieši, tad dzīvot kļūs neiespējami. Katram cilvēkam taču ir saprāts, kas tomēr liek padomāt...kam uzticies!..
PIRMS UZTICIES, PĀRBAUDI!!!
Viss, ko aprakstīji - ta nav uzticēšanās/ neuzticēšanās, bet gan klaja vieglprātība...No otras puses- sevi ir jāsargā, bet nevajadzētu uzreiz tik kardināli- tas būs pēdējais- brauciens, durvju vēriens, randiņš, u.t.t...Visu var darīt, bet tikai tad, ja esi gatavs reaģēt uz jebkuru situācijas attīstību, nevis plikšķināt acis - ai, nu kā tad tā..
Nebaidos, jo laikam nav nozīmes ... baidoties mēs nedzīvojam ... bet dzīve ir sajūtās, kuras baidoties nebūs piepildījušās.
Ar laiku saproti, ka labāk nevajag uzticēties. Netrūkst piemēru, kad pārlieka uzticēšanās ir bijusi nāvējoša.
nē, vairs neuzticos,kaut arī mans naivums pa visām vīlēm lien laukā, bet es vienmēr sev atgādinu ar ko tas beidzās.
Reizēm jāiet uz risku.
uzticos un nenozheeloju...ja kaads sho uzticiibu izmanto,tad tas jaauztver kaa paarbaudiijums un tam cilveekam tas atnaak atpakalj...es,protams paarliecinos,kam atveru durvis utt.,bet taapeec jau nevajag to visu uztvert tik saasinaati! arii shiim bailju sajuutaam ir iets cauri,bet ar to jau dziive neapstbjas
Es arī diez ko neuzticos.
No ka tu baidies ....Vella ? ...vai no taa kas no ta visa var pari palikt ....vaij ari vienkarschi sakot no ...kartejas vilchanas sajuta kas tik atri nepariet ...., vai taa? ...
Man gribētos uzticēties, bet bail.
Nujaa ....ar to uzticesanos ir taada lieta ...ka nevar bezgaligi un akli spet uzticeties vienkarchi tapat vien ! ...jo redz lieta tada , ka agri vai velu Tu tiksi sapinats chada vaij citada veida betnu tanu vins ir ar to uzticesanos ......nujaa varetu jau sacit ka es Neticu vairs ! , bet kapec es neticu par to ...vesture lai kluse , vispar jau ir taa ..., ka es maz vairs kam ticu nu ta ir sanacis .
Sveiciens visiem Amigosiechiem ....
Es cilvēkiem akli neuzticos, vairs ne.