Āboli rubīnsarkani -
kā sirdis akurāt,
mīlu gaidošas,
smaidošas...,
guļ zālē,
skatās uz mani -
cerībā...,
ka iešu -
tās sabradāt.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38715
Tā ir kā rubīnsarkani kā sirdis mīlu gaidošas un smaidošas
cerībā ,ka iešu kādu bradāt
,ko muļķītes tā cer
es neiešu jo sanāks pāri kāpt un kādai uzkāpt un sabradāt!
nesārtojaties sirdis un beidziet kārdināt
jo garām ejot aizkodīšu kādu
un ,kas tad man man ,jau labi
bet savu gabalu no sirds man nokost ļāvi
bet man nav laika.
neceri ,ka iešu sabradāt.
Saarts aabols man pie kaajaam gulj. Es pieliecos un stiepju roku, jau pirksti stingri vinju tver! Te peekshnji,pasmaidu:-Lai gulj! To ieveeroju tikai tamdeelj-ka tas pie manaam kaajaam gulj!
skatos ka kātiņi topā
dārzniec, tu atkal runā kā mazs bērns.. kā tad skaists un garšīgs ābols var izaugt uz štruntīga kātiņa, kooooo?.. nu nekādas loģikas tai tavai domai..ppp
Es vispirms pamanīju skaistos un noteikti arī garšīgos ābolus, nevis kātiņus........
kātiņi vien ir ko vērts.. tas tiesa..p
smuki ābuolīši..:)
Bradātttieksme rodas tiem , kuriem tās sirdis krīt vairumā pie kājām ...
Varbūt tie gaida,kad kāda silta plauksta tos pacels no zemes un ieliks kabatā..
es arī varētu laboties un tik daudz uzmanības nepievērst kātiņiem
Lily,pilna dzīve ar nežēlībām,bet, kad tā uzraksta,tad paliek žēl un visticamāk,ka nebradāšu.
Nežēlīgi ir braāt ābolus , nemaz nerunājot par sirdīm !
gribu ceptus ābolus
ko tik nepamana... galvenais lai stāv nu es par kātiņiem
Nav gan,Viva!
Tā nav laba ideja - sirdis bradāt ...
Ko tikai īsta sieviete nepamana.