Drūms šodien mans mežs -

Trūdu elpu pretī dveš,

Lietus lāses kā asaras

No kokiem raso un krīt,

Spēcīgas zaru rokas

Man liegi pār galvu slīd.

Un noslēpumains klusums...

Klusums - tāds neierasts.

Mana dvēsele samulst,

Paliek kas nesaprasts -

Vai arī mežs šobrīd,

Dziļās pārdomās grimis

Un sapņo par gaismas laiku,

Kad atkal viss ziedos plauks...

Skumst par tiem draugiem,

Kam lemts mūžībā palikt,

Un klusumā lūdzās par tiem,

Kas no jauna augs...

(Brigita Debeļska)