Pilnmēness-
neguļas,
savādas domas
galvā iekuļās,
par cilvēkiem sliktiem,
par labiem-
par mums abiem...,
nāk tās strauji,
nāk lēni -
pa vienai, bariem,
dzimst kā zēni –
uz kariem...,
bet ,kā tas nāk,
kad gribas kā druvā,
lai krāsaināk...,
paeju solīti tuvāk,
viss bālāk,
un esmu no tevis es -
vēl tālāk...,
pilnmēness.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18358, dzīve38590, attiecības38696
Iedegas Piena Ceļš....
Rotā sevi.
Tu smaržo tik patīkami dziļi....
Smaidošs atspulgs, kā ieprogrammēts objektīvs.
Parādi sevi.
Iznāc nakts gaismā....
Tu ilgi jau slēpies, gribu redzēt....
Nebaidies....
Mani noslēpumi piesegs tevi.
Ļaujies.....
Neatkāpies no soļa, kuru gribēji spert...
Iepazīsti....
Atpogā sevī jauno, to, kuru taupīji drosmei, kad viņa būs.
Aizdedz ar lielāku liesmu.
Ļauj izkust iesaldētajam.... Ļauj izkust kopā....
Pa vienai lāsei tavās plaukstās, pa vienai dzirkstelei sirdī.
Lai iekrīt dziļāk.
Lai eksistē.
Tu, tas, kurš īsts un smaržo pēc dzīves.
Tu esi... VISS....
/ .... mēs visi ejam pa Piena Ceļu.... lai satiktos TUR...../
...ir pasaule
skumjām - vaļā ,
kad debesīs ,
savā vaļā ,
staigā mēness ,
kas - pilnā ...
man jau sāk likties ,ka tas pilnmēness mani ir nobūris kā viņš tāds liels un apaļš tur spīdinās ,tā manas acis tik viņā grib vērties un miegs mans -sāk slēpties ,tas ir aizgājis ,aizmucis ,aizlaidies un man ir bezmiega naktis ar -pilnmēnesi ha ha ,varu raudāt ,varu smiet ,bet tā nu tas ir
...jā..arī es izjūtu šo dabas dotumu....biežāk iezogas pa kādai skumjai....ilgi nenāk miegs......doma domu dzenā..-.labās un ne tik labās...patīk pilnmēness vakaror,iziet uz lodžijas...sadegt sveces un malkojot tēju,,,vienkārši baudīt ........šo laiku!!!! .