Ko nu plosies,
ai,meitene auša-
it kā pasauli apskriet,
mani ķerot,
tev būtu tāds nieks,
brīvā lecienā,
vēja zirgus manus
važot,
auļos trakos,
zvaigznes
debesu lokā
šķilt...
Ai,brīvais vējš,
manu neprāta mirkļu brāli,
kurš gan pateiks,
kur sākums tavs
un kur beigas,
vai gan redzējis kāds
tavas kaisles spēka ceļus-
vien devītais vilnis
kuģu mastus
pret klintīm triec...
Ai,meitene,
meitene auša,
ne jau man
tava neprāta slāpes remdēt,
ne jau man
veldzes kausu pie lūpām tev sniegt,
brīvam kritienam
izaudzēt spārnus-
karstas elpas atstātās sliedēs
zibens šautru
pārmijas likt...
ai ,meitene,
meitene auša...
/maija/
Atslegas vārdi: mīlestība34035, Dzīve38617, attiecības38715, vēja runa0
skaisti un brīvi,kā vējš...
To nu gan dzirdu pirmoreiz,ka auša ir sinonīms vārdam -negausība...
Jāni,domāju,Tu maldu ceļos klīsti...
Ka Maija ir aušaina- negausīga, to nu gan nezināju...
Paldies,Wiliss,reizēm tiešām uznāk kāre pēc brīvā kritiena
..dzīvojas gan , Maijiņ! .
j
Tev ļoti labi sanāk dzejot
......,
Alise,man ka "meitene auša"vienmēr klusiņām dzīvojas mūsos,tika reizēm iet skrieties ar vēju..
Paldies,Viva ir gadījies šādu apzīmējumu dzirdēt ne tikai no vēja
Viva, tik jauks Tavs dzejolītis!!
..jā, arī es reizēm mēdzu būt auša..aizmirstu savus gadus, uzvelku rozā 'kleitiņu..ar baltiem taurenīšiem....basām kājām pa rasoto zāli...Kā bērnībā!
ai , meitene ,
meitene auša !
paliec tāda , kā esi,
ar vēju -
izlaistos matos ,
saules zaķīšiem -
acīs ...
kāds sen jau -
sev meklēja tādu ...