Pārdomām!!!

22. sep 2011. 17:19

Meitene, kura bija akla, ienīda sevi tāpēc ka viņa bija neredzīga.
Viņa ienīda visus, izņemot savu draugu, kurš viņu ļoti mīlēja. Viņš vienmēr viņai palīdzēja kad vajadzēja palīdzīgu roku, vienmēr par meiteni rūpējās. Meitene teica savam draugam, "Ja tik es spētu redzēt, es apprecētos ar tevi."
Vienu dienu kāds cilvēks ziedoja savas acis priekš meitenes. Kad jaunās acis sadzija un marles tika noņemtas, viņa spēja visu redzēt, arī savu draugu. Viņš prasīja meitenei "Tagad tu spēj redzēt, vai tu mani precēsi?"
Meitene paskatījās uz savu draugu un redzēja ka viņš ir akls. Aklo, aizvērto acu izskats viņu šokēja. To viņa nebija gaidījusi. Doma par to ka viņai vajadzēs skatīties uz šīm aklām acīm visu savu mūžu lika viņai atteikties no precībām ar puisi.
Puisim aizejot prom meitene bija asarās. Pēc vairākām dienām puisis uzrakstīta viņai vēstuli: " Rūpējies par savām jaunajām acīm, mana mīļā, jo pirms tās bija tavas, tās bija manējās."

Atslegas vārdi: Mīlestība34028, Dzīve38590, Attiecības38696

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

savsem k. 22. sep 2011. 21:39

Vajadzēja izvēlēties kompromisa variantu - iedot tikai vienu aci  

Dzēsts profils 22. sep 2011. 18:08

Nu, Nikit, banāls, dzirdēts passtāsts...piedod.
Cilvēks, būdams arī invalīds, dzīvi uztver savādāk.
Un izteicieni- "viņa ienīda visus", "es apprecētos ar tevi", "vai tu mani precēsi", beigās- ej tu nost!
Nu nenotiek tā dzīvē, morālu kropļu starp veselajiem fiziski daudz, daudz vairāk.

Olga K. 22. sep 2011. 17:48

Ljoti bédígi,bet tá gadás ne reti (ne jau tikai ar acím)

Ingrida L. 22. sep 2011. 17:28

Mīlestībai škēršļu nav, tā otram dod dubultā spēkus.
Var būt, ja mēs visi būtu akli, būtu arī laimīgāki ?

Autorizācija

Ienākt