Vēlēties , lai kāds kādu mīl- tas ir normāli. Mums ir svarīga sajūta- būt nepieciešamiem, atzītiem, vajadzīgiem..Tā ir viena medaļas puse.Otra- tā ko apraksta autore- un tās jau ir spēles vai manipulācijas... es tev to- tu man šito... Bet- mēs katrs darām to, ko paši vēlamies darīt- mamma laiž pasaulē bērniņu, mīl viņu, audzinā, stutē, balsta, māca--- tādēļ, ka tāda ir viņas pašas izvēle. bet- bērns tādēl nav mammai kaut ko parādā- vismazāk jau - viņam mamma jāmīl tādēļ, ka ... Skolotājs- dara to darbu, ko pats ir izvelējies, un ar savu personīgo attieksmi un paraugu var iemantot audzēkņu cieņu, apbrīnu, jā- arī milestību... tacu atkal - ne jau tādēļ,ka ir labi padarījis savu darbu..

Tiesīgi....netiesīgi......kurš tad to izspriedīs?....varbūt ideālā pasaulē....tad gan

kaa var gaidiit miilestiibu par savu darbu/skolotaaji/,maates ruupes veel nenoziimee,ka vina tiesiiga gaidiit miilestiibu.

Tas, cilvēks, kuru tu mīli manī, protams, ir labāks par mani, es neesmu tāds. Bet mīli, unes pacentīšos būt labāks par sevi.

Pateiciiba ,vareetu buut iistais vaards,kad izlaidumaa skoleeni atvadaas no skolotaajas vai skolotaaja!  Tachu no skolotaajas puses ir jaabuut miilestiibai uz darbu,ko taa dara! Ne tikai skolotaajiem,bet visiem,kuri straadaa ar cilveekiem! Un neizsleegsim konfliktus!

Skolotājs ir cienīgs paaugstinātu uzmanību tikai tad,kad skolotāja attieksme un profesionālā prasme rada skolēnam pārliecību par nākotnes izaugsmi un dzīvi - kā tādu....
Dace,mīlestību ar,,...kaut ko...,, neiegūsi.....
Māte ir pelnījusi atsaucību no bērniem,bet ir ,,dažādas,, mātes.....

Seit es kautko nesaprotu

     Kādas tev tiesības no otra kaut ko gaidīt !.Nepateicība tā ir alga par visu labo  

mātes pienākums ir rūpēties par savu bērnu,jo tā bija viņas vēlēšanās,skolotājs dara savu darbu,par ko saņem algu.Par ko pieprasīt mīlestību?