Karstie punktu – Ķīna, Taizeme u.c.
Klēpī guļ mazs, pūkains tīģerēns, blakus rāmi tup pērtiķis, bet uz pleca – koši raibs papagailis. Tiesa, neviens no viņiem tur nevēlas atrasties. Tīģerēni no mātes tiek šķirti, nesasniedzot pat astoņu dienu vecumu, šauros būros tos vadā no vienas pilsētas uz otru, bet pēcāk pārdod cirkam, medībām vai nogalina un “pa daļām” izpārdod melnajā tirgū – vērtīgā kažoka, kaulu, gaļas un orgānu dēļ.
Kurš gan vismaz reizi mūžā nav vēlējies iemūžināt sevi kādā unikālā brīvdienu foto – līdzās mazam, pūkainam tīģeru mazulim vai mazliet jocīga paskata gibona pērtiķim? Tas taču izskatās tik skaisti! Un tik eksotiski! Kā nevienam! Bet vai kādreiz aizdomājies, kas notiek, kad ziņkārīgo tūristu pūlis izklīst? Kad striķī vai ķēdē piesietais dzīvnieks ir beidzis savu „darba dienu”? Vai vismaz to, kā mežonīgais savvaļas iemītnieks vispār kļuvis par cilvēku spēļmantiņu?
Ķīnas un Taizemes tūrisma lauciņš ir viens no pieredzes bagātākajiem šai jomā, sakot to bez jebkāda patosa un apbrīnas. Tīģerēni, ar kuriem visi tik ļoti alkst nofotografēties, no mātes tiek šķirti, nesasniedzot pat astoņu dienu vecumu. Tas tamdēļ, lai pēc iespējas ātrāk iemācītu zvērēnam pakļauties. Un arī tamdēļ, ka mazi kaķēni, lūk, fotogrāfijās izskatās labāk… Līdzīgi notiek ar gibona vai citas sugas pērtiķiem, kuru māti un pārējos ģimenes locekļus nereti nogalina, lai varētu piekļūt mazulim. Taču stresa un baiļu pārņemtā dzīvnieka ikdiena ar to tikai sākas. Lielākai daļai šo zvēru īpašnieku nav ne mazāko zināšanu par savvaļas iemītnieku patiesajām vajadzībām un turēšanas apstākļiem vai arī viņi vienkārši to visu ignorē. Jo ko tad tādam pie galda kājas piesietam tīģerēnam daudz vajag? Lai tik sēž un pozē. Galvenais, ka sanāk labs foto…
Ik dienas dzīvnieki tiek turēti metāla būrī un stundām, dienām, pat nedēļām ilgi vadāti no viena tūristu pieturpunkta uz otru. Šaurībā, bieži vien tumsā un vientulībā. Ne iespēju socializēties ar citiem sugas brāļiem, ne laika un telpas, kurā izpaust savu dabisko uzvedību – skriet, ko kājas nes, vārtīties savannas putekļos, lēkāt no viena zara un otru, lidot, cik tālu acis rāda, un vienkārši būt brīvam… Turklāt lielākoties dzīvniekiem netiek nodrošināts adekvāts uzturs un ūdens, kas kļūst par galveno iemeslu to pāragrajā nāvē. Arī ceļojošajam cirkam tas ir tikai kārtējais inventārs, kurš dienas gaismu ierauga labi ja uz pāris minūtēm sava priekšnesuma laikā un pēcāk pozējot foto.
Ļoti bieži mežonīgie savvaļas iemītnieki tiek sazāļoti vai pat sisti, lai padarītu tos mazāk bīstamus apkārtējiem. Lai sēž rāmi un nekustas, tā teikt. Nereti tīģerēniem tiek izrauti zobi, nagi un tēviņi tiek izkastrēti. Par spīti tam, ik gadu uzzinām par kārtējiem uzbrukumiem cilvēkiem, starp kuriem ir arī bērni. Sakosti, saplosīti. Tie tomēr ir un paliek savvaļas dzīvnieki – apspiesti, dusmīgi un pazemoti. Ja tie nepakļaujas, tos sit – turpat visu skatītāju priekšā. Arī mazākos. Un tad jau iecerētā foto vietā ir mazs tīģerēns ar asiņojošu un izsistu zobu.
Kas notiek, kad mazuļi izaug? Tie kļūst bīstamāki, grūtāk kontrolējami un… ne tik fotogēniski. Tieši tā – nespējot apmierināt savu saimnieku prasības un negūstot agrāko peļņu, pieaugušie dzīvnieki tiek atbrīvoti no pienākumiem, lai nonāktu cirkā, nodrošinātu izklaides medniekiem vai tiktu „pa daļām” izpārdoti melnajā tirgū – sava vērtīgā kažoka, kaulu, gaļas un orgānu dēļ. Rezervātos un zooloģiskajos dārzos nonāk tikai neliela daļa izglābto dzīvnieku, visiem vienkārši nepietiek vietas. Pat ja pietiek, daļu no tiem vairs nav iespējams rehabilitēt dzīvei savvaļā un tāpēc iemidzina. Bet izaugušo vietā nāk citi. Lai pozētu, pozētu un atkal pozētu. Līdz brīdim, kad tos izmetīs mēslainē tāpat kā citus pirms tam…
Tiem, kas uzskata, ka fotografēšanās ar savvaļas dzīvniekiem kaut ko par tiem iemāca un mūs izglīto, varētu atbildēt pavisam vienkārši – jā, ja vien vērotu dzīvniekus īstā savvaļā, nevis piesietus pie metāla stieņa.
Fotografējoties ar savvaļas dzīvniekiem, tu maksā par viņu ciešanām.
Kā tu vari palīdzēt?
• Nefotografējies ar savvaļas dzīvniekiem, ja to piedāvā kādā no tūristu izklaides objektiem!
• Pastāsti savai ģimenei, draugiem un paziņām par nežēlīgo izturēšanos pret dzīvniekiem!
• Pastāsti par to arī tiem, kurus redzi fotografējamies ar savvaļas dzīvniekiem!
• Ziedo cīņai par dzīvnieku tiesībām: www.peta.com vai www.wspa.org.uk !
• Paraksti petīciju: www.animalsmatter.org !
Rakstā izmantoti www.peta.com, www.animalasia.org, www.wspa.org.uk, www.wspa-usa.org, www.4to40.com un www.cwapc.org materiāli.
vegetarisms.lv
Atslegas vārdi: fotogrāfēšanās ar savvaļas dzīvn0
izklausās pabriesmīgi, savvaļas dzīvniekiem protams jādzīvo brīvībā, vienīgi nelaime nokļuvušajam būtu jāatrodas nebrīvē, kamēr viņam ir vajadzīga cilvēka palīdzība.