Ko darīt, ja mīlestība ir aizgājusi? Šķirties vienmēr ir bailīgi un sāpīgi. Tā vien šķiet, ka visu var atrisināt, ja ne gluži atrisināt, tad vismaz palikt kopā, nevis vienatnē.
Lai dzīvē ko mainītu, ir nepieciešama vai nu pilnīga šķelšanās partneru starpā vai arī mīlestība. Tomēr, kad nav ne viena, ne otra, un divu cilvēku attiecības ir nenoteiktas, nekāds lēmums nevar tikt pieņemts.
Ja mīlestība ir aizgājusi, šķiršanās ir neizbēgama.
Arī šķirties ir jāmāk. Psiholoģiski tas ir smags moments, taču ja jūs izlēmāt spert šo soli, tad tā arī rīkojaties – aizejot aizejiet. Dariet to mierīgi, bez strīdiem un skandāliem. Savādāk jums uz ilgu laiku paliks negatīvs nospiedums, ka jūs nespējāt vienoties un sarunājāt viens otram lietas, kuras nemaz tā arī nedomājāt.
Atslegas vārdi: attiecibas38714
tas kurš mīlēs ar sirdi un dvēseli nekad neizmantos otru egoistiski draudot,šantažējot vai vēl ko....,viņš vienkārši jūt ka tu baidies un izmanto to savā labā.Tā nav mīlestība.
Paldies par teorētiski pareizu IETEIKUMU-teoriju jau mēs visi pa lielam zinām,BET dzīvē viss ir savādāk........ierunājas pašlepnums, mantkārība, greizsirdība, aizvainojums.
Nu re , visu jādara mierīgi un ar pīpēšanu .Tad nebūs ne bailīgi , ne sāpīgi .Kas to būtu domājis
Man bija grūtāk izvēlēties,nebija i-net,televīzors,kad jau biju salaulājies,tad tikai iznāca J.Zālīša grāmata Mīlestības vārdā...
Jā,piekrītu,bet nereti notiek tā,ka jūtas atstājušas tikai vienu cilvēku,kamēr otrs mīl ar sirdi un dvēseli.Ko tad?Kā aiziet,zinot,ka šis cilvēks darīs visu,un es ar to domāju pilnīgi visu,lai atgūtu to,ko mīl...pat ja būtu viņu jānosit,galvenais,lai būtu kopā.Nebeidzami draudi,šantāžas,terors...Ko tad?Kā lai aiziet tad?
Tagad māca skola,i-net,bet neviena to neņem galvā,dod dupsim vaļu,bet pēc tam raud,ka kāds ir vainīgs,tikai ne pati!...
Romi ne vienmēr tā...arī patēvs var būt labs tēvs,bet tēvs nelikties ne zinis par savu bērnu,cik cilvēku tik situāciju.
Nezinu uz kuru pusi jāiet,ko ņemt līdz ?
..un vēl viena piebilde...šķiras vīrietis un sieviete..nevis tēvs un māte! Tas bieži aizmirstas!
Jā, teorētiski viss ir pareizi, bet dzīvē notiek viss daudz sāpīgāk, protams, tas ir atkarīgs no cilvēka inteliģences līmeni.
Romis teica par bērniem...jā, bērni ir šādā situācijā vislielākie cietēji, bet ...labāk škirties nekā bērniem redzēt to, ka vecāki neprot sadživot...jo viņu dzīves pieredze taču veidojas nevis no vātdiem, bet no tā , ko viņi redz.
Māksla ir gan prast izšķirties, gan sadzīvot...Jā, šķiršanās laikam ir tas vienkāršākais ceļš, jo negribas jau piestrādāt pie tā, lai saglabātu ģimeni...esam gan kūtri, gan trūkst arī sirdsgudrības tam.!...Tagad stabila ģimene- tā ir vērtība! Skatos "Dziedošās ģimenes"..un mana dvēsele gavilē, ka Latvijā vēl ir tādas ģimenes.
Sieviete vīru atradīs,bērns tēvu neatradīs!...
Izšķirties nav nekāda lielā māksla! Kas notiks ar bērniem,kas dziedēs viņu psihiskās traumas?!!! Katram bērnam ir vajadzīgs tētis un mamma,no kuriem mācīties!!!...
Tiesi ta vajadzetu esam tak pieaugusi cilveki