Veltījums visdārgākajam cilvēkam...

4. nov 2011. 15:49

Kā sapnī dzīvoju.Man dažkārt grūti no sapņiem īstenību atšķirt
vai būrī es vai tas aiz loga būris
kas mani iesprosto kas atbrīvo
viss samezglots jo tuvu un jo tālu
Un atkal mana sapņotāja miesa
pēc tava trauslā br''inumtrauka alkst
kur skurbais apinis un saldais iesals
kua nedabioski īstens katrs malks.....

Atslegas vārdi: mīlestība34028, dzīve38592, attiecības38696

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (10)

Madara M. 8. nov 2011. 19:48

skaisti teikts...

anna b. 6. nov 2011. 16:49

Gribetos milet tik loti ,
Gribetos skupstit un smiet ,
Gribetos aizmirst so dzivi ,
Dzivi kas nedod neko

anna b. 6. nov 2011. 16:47

Gribetos milet tik loti ,
Gribetos skupstit un smiet ,
Gribetos aizmirst so dzivi ,
Dzivi kas nedod neko

Dzēsts profils 6. nov 2011. 13:48

atzisanas milestiba, vai kas nosodams?

alberts d. 4. nov 2011. 23:01

Jā Sandita,iegriežas,tā nu sanāk ka mūs šķir atālums...

Dzēsts profils 4. nov 2011. 22:08


Dzēsts profils 4. nov 2011. 21:52

...mūsu sapņi ir tilti
no tagad, uz - rīt ...
ar dvēseles stīgām
būvējam tos ,
basām kājām
pa kuriem ,
pat sniegā -
pie mīļotā skriet ...

Dzēsts profils 4. nov 2011. 18:54

Dzēsts profils 4. nov 2011. 18:27

Klau, Albert? Visu laiku liekas, ka Tu raksti kādai publiskus atzinumus! Viņa te vispār iegriežas, lai palasītu?

dainis p. 4. nov 2011. 15:51

jauks dzejolis.

Autorizācija

Ienākt