Miglā asaro logs,
ko tur liegties,
tu gaisti kā spoks,
līdz kuram neaizsniegties,
vienīgi cerība-
puķe zilā,
salnas kosta,
veltīgi galvu cilā,
iedzīta ziemas sprostā...,
miglā mēmi raud logs,
ko tur-
protams, nav vērts,
noslēdzies vēl viens loks,
vēl vienu stīgu cērt,
uz rūtīm asaras tavējās-
kas nomazgās tās-
........................
lietus kavējās.
/tālajs Sakura/
...nepateiktie vārdi
nedzimuši -
nomirst lūpās klusi ...
Tu - nepateici man ,
es - nepateicu Tev ...
kā mirušās lapas no kokiem ,
noslauka vējš
vārdu pīšļus no lūpām -
prom ...
kuri varēja reiz
uguni kurt ,
pat neizteikti -
spēja mūs burt ...
Ne jā, ne nē, bet varbūt
Dzīvot, lai sirds to jūt,
Runāt un lūkoties acīs,
Un klusēt, kad nav ko sacīt!
Ne jā, ne nē, bet varbūt
Turēt mirkli, lai nepazūd,
Aicināt un prom raidīt,
Un tūlīt atkal sākt gaidīt!
Ne jā, ne nē, bet varbūt
Prom tālu un kopā būt,
Stāvēt droši, kad pamats zūd,
Un nezaudēt to, kas nav gūts!
Ne jā, ne nē, bet varbūt
Savai dzīvei pa vidu būt,
Meklēt mieru un neatrast,
Domāt un tā arī nesaprast!
Ne jā, ne nē, bet – varbūt!
.... šonakt lija...
Skumja , izjusta dzeja ..., sasildi savu puķi ...
Tā zilā ilgu puķe
Tā zilā ilgu puķe, tā nav ne še, ne te
Tā puķe, tā zilā puķe - nez, kur tā augusi?
To puķi, to zilo puķi - kur gan lai meklē to?
Cik simtu tūkstošs jūdžu pie viņas jāceļo?
Pēc zilās ilgu puķes ir velti meklēts sen,
Bet vienmēr meklētājus no jauna ilgas dzen
Tā zilā ilgu puķe, lai ir kā pasaule
Tā puķe, tā zilā puķe ir tomēr jāmeklē.
/Aspazija/
šis variants man tomēr labāk patīk...
....ko tur liegties-nav vērts...
Patiesi vārdi, tikai skan skumīgi.
Piedo nejedzu drumi
Sniegs drīz būs.