Tik maz ir dzīvē tādu mirkļu,
Ko tikai sajust, nevis izprast var.
Kad miers un līksme sirdī mīt,
Un visas brūces, šķiet, sāk dzīt.

Itkā pasaule sadotos rokās,
Aizlūdzot mēmi par katru, kas skumst.
Es sajutu brīnumu šovakar –
Man šķita, pats eņģelis vaigu man skar...  
                        

tad jau laikam drīz būs sniegs

Tas kas nespēj raudāt,nespēj arī smieties......ne šis ne tas,kautkas remdens.....

Visu cieñu tavai izvèlei,bet .I'm sory,ne mans aicinäjums...

Albert, es arī kādreiz tā domāju. Taču ka izrādījās, es tā domāju tikai lai izskatītos kruts, bet tagad man ir atvērušās acis....zinu cik vīrieši mēdz būt jauki....nu padomā labi AlbertuČo....Bučings....

Jäni nu nespìd tev,man patìk väveres nevis dupshi...

Man sabukārt roka kabatā kādu glāsta....Albert....Bučings!