Lai kur es pasaulē ietu,
Zīmes satieku tavas,
Kā vēju, kā sniegu ,kā lietu,
Kā pīķa dāmu no kavas.
Tu vēju apsien ar banti,
Un pienenes sniegos dēsti,
Bet liedaga smiltīs tie panti,
No tevis tās mīļākās vēstis.
Un ,lai man ne šaubu nava,
Tu zīmi liec pilnmēness vaigā,
Lai redzu kā mīla tur tava,
Pa debesīm ziedoša staigā.
Bet varbūt tas liktenis smējās,
Un redzu vien laiku ritam,
Tās zīmes, tie skūpsti vējā,
Tas viss, tas viss kādam citam.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38715
Saulainos pieneņu ziedos,
sniegos baltos
kas laimīgi smej,
zvaigžņu rūnas kā sniegot gulstas,
likteni vārdo un lūdz,
sniegiem,lietiem un vējiem cauri,
mīlot
ziedēt tiem ļauj.....
kāpēc kādam citam, ne Tev???
Dzejolis,ir burvigs.
Dāvini draugam pienenes ziedu -
Saules mīļums un siltums
Tajā visu ziemu ir krāts,
Lai viņš varētu mīļumu šo
Savā dvēselē saglabāt.
Un atkal un atkal,
sākoties jaunai dienai,
Pa pienenes ziedam,
Pa mīļuma mirklim
Savai ikdienai pielikt klāt.
/ aut.nez./
vieni no brīnišķigākajiem vārdiem ,kādus man nācies ir lasīt !!!!!!!!!!!! paldies!!!!
Tava dzeja kādu skaistu sapni man bur ...