Dusmas ir melni akmeņi. ko izmētā sev apkārt.Dusmas kā satrakoti zirgi ceļas kājas , traucas auļiem uz priekšu.Dusmas aug un tev viss izliekas melns, tumšs.
Vai tu proti dusmas aizsviest projām , piedot un pasmaidīt un vēl reiz pasmaidīt par sevi.......
Atslegas vārdi: attiecības38715
Uz sevi nedusmojos , -nav interesanti .
nu nekad nevienam nearko neesmu metusi dzīvē ,kurnu vēl ar akmeņiem ,es no tām ,kas neprot kauties ,sadusmojos ,izburkšķojos ,tad nopuņķojos ,tad zinātāji mani sasmīdina un viss ir oky
Tas ir pats veselīgākais, kas cilvēku padara imūnu, -prasme pasmaidīt par sevi. Tāds nav spējīgs dusmoties pa īstam un laba sirds ir tādam, ja pašu akmeņi pārtop par gaismu paver ceļu uz samierināšanos!
Es neielaižu sevī dusmas kā tādas... Tieši neielaižu un viss...
Priekš kam maitāt sev nervus un attiecības...Noskaiti līdz 10...100, ja vajag!
Es tās mēģinu aizmest vēl pirms tās pārvēršas par akmeņiem,pasmaidīt un pajautāt sev,ko Tu ar to iegūsi, ir daudz produktīvāk..
Varu izdusmoties, tad nomierināties, apdomāt- kas pa kam... un iet tālāk.
Svaidīties ar akmeņiem!? Tikko taču sākās tiesas process pret tiem dusmu akmeņu metējiem.
Vai tad ir pamats dusmoties?.......nav taču.....šodien piektdiena ar to arī apsveicu visus