.."Mums visiem ir enģeļi, kas mūs vada un sargā. To liecina saņemtās vēstules- enģeļu pēdas smiltīs. Tās ir trauslas zīmes, kas norāda- kāds te uz mirkli ir apstājies, pagājis garām. Mēs redzam tās tikai uz īsu brīdi, tāpat kā pēdu nospiedumus jūrmalas smiltīs..., pirms nāk vilnis un visu izdzēš.
...Enģeļi ir visur . Kā lai mēs sajūtam viņu palīdzību?...Jautājot...Pateicoties..!
.Kas būs tie , kas pazīs enģeļus?..To spēj ikviens..
...............Un varbūt arī ...neviens!
Ja mēs pilnīgā uzticībā, mīlestībā un pazemīgā pateicībā esam kā bērni, tad šīs būtnes pārpārēm dod mums savu svētību. Tās uzmana mūs.Tās dziedina mūs, mierina ar neredzamām ..siltām rokām."
/Sofija Bernhema/
...Rīt pēdējā Advente...Vai esi paspējis parunāt ar savu enģeli ?
Tieši tā...tagad tik uz priekšu,ar ticību savam Eņģelim!
...anu kaa ta ! kata savadak ... .. .....tasnemaz vairs nau iespejams ...neticet ...
Hmm...es paspēju,un runāju joprojām.Viņš saka,ka viss būs kārtībā. Nu,un,kā lai netic tādam mīļumam...
Kādeļ jāgaida vesels gads, lai ar viņiem parunātos? Kādēļ to nevar darīt tad, kad ir tāda nepieciešamība?
..... es jua kops kada laicina jau runaju ar savu Engeliti .... ...un izskatas ka zibens tuvakos simts gadus mani nechers ..... par to zibeni ..... ....bet engeli pastav ...pavisam reali ....