Tev bez vārdiem jāsaprot....
18. dec 2011. 19:49
Loti lēni, ļoti gausi šogad upēs ledus lūst,
Ari tavas zilās acis neatsilst un neatkūst....
Laikam saule nav tik silta, lai var viļņi pamosties,
Jeb vai arī šogad ledus neparasti ciets un biezs?
Taču tu jau neesi upe, kas bez saules nevar plūst,
Tev ir pašam jāpamostas, pašam sevī jāatkūst,
Pašam jākļūst zilai straumei, pašam mani jāmeklē,
Jātic, ka tu esi gaidīts, pat ja strupi teikšu - nē!
Tev ir jāsaprot bez vārdiem,
ka man arī gribas būt
Dzeloņainai kalnu puķei,
kuru nevar viegli gūt.......
/I.Auziņš/
Vai tu esi dzeloņaina kalnu puķe, kuru nevar viegli gūt......?
Atslegas vārdi: mīlestība34035, attiecības38715
Komentāri (18)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Arvils S. 19. dec 2011. 08:36Nav jau launuma ,bez labuma.Cik esmu dzirdejis,no kaktusu sulas gatavo Dievisko dziru- Tekilu!
jana l. 18. dec 2011. 22:20It kā
Sandris X. 18. dec 2011. 22:16Aga ...tautas balss - Dieva balss
jana l. 18. dec 2011. 22:14Tauta zinnn, ko runā
Sandris X. 18. dec 2011. 22:09Kas viegli nāk , viegli iet /tautas gudrība/
Nauris N. 18. dec 2011. 22:08Nu tiešām durstīga puķe ..., visu pašam jāuzmin ...
jana l. 18. dec 2011. 22:07Kurš, tad teica, ka ir viegli
Sandris X. 18. dec 2011. 22:01Jana , bet to izfunktierēt arī ir darbs , tātad vērtība nemazinās ...
jana l. 18. dec 2011. 21:56Ir jāmāk plūkt, tad ērkšķi neduras.
Sandris X. 18. dec 2011. 21:54Vērtīgais tieši tāpēc ir tik vērtīgs , ka tā dēļ jāpieliek pūles , no kā nebūt jāatsakās ..., tā rodas apziņa par tā vērtību .
Dana D. 18. dec 2011. 21:31Tieši ar dzeloņiem ir tās vērtīgākās ...
El P. 18. dec 2011. 20:49Informācijai - kaktusi ir daudzgadīgi SUKULENTI, kas nav piedzīvojuši attīstību kādus 40-60 tūkstošus gadu, un ir uzskatāmi par primātiem savā būtībā!
Vineta K. 18. dec 2011. 20:24Katra,sieviete ir savs dzelonitis.
uz V. 18. dec 2011. 20:12Nebùšu es kā naiva puķe, drīzāk plaukstoš ksktus es. Kaut es uzplaukstu vienreiz gadā, bet visu gadu ziedēšu!..
Dzēsts profils
18. dec 2011. 20:09Es esmu nebēdne meitene!
Visas rikstes tēvam nolūza,
Kad pērdams tas mani audzēja.
Ar vienu aci es varēju smiet,
Ar otru, ja vajadzēja, asaras liet.
Un māte kad mani mācīja:
"Esi klusa, laba, godīga,"-
Es dziedāju tikai: Lalala!
Es esmu nebēdne meitene!
Simt zēnu aiz deguna vazāju,
ikkatru mīlēt apsolu:
Šim stūrīts no sirds, tam stūrīts,
tik paliek pāri pats viducis priekš kā?
Ak! nav jau nemaz tāda viduča - Lalala! Lalala!
Es esmu nebēdne meitene!
Bet, ja nu tiešām reiz atnāktu zēns,
Tik rātns, tik godīgs, kā jēriņš tik lēns,
Balts krādziņš un balta šļipsīte,
Un balta krūtīs dvēsele,
Un teiktu, ka mīlējis mani tik vien,
Nu tad es arī, es arī - nudien!
Vai zināt, ko tad es darītu?
Es viņu arī - piekrāptu!
Lalala! Lalala!
Es esmu nebēdne meitene!
Ja mani ar labot sāks,
Tikpat nekas tur neiznāks.
Pa laukiem un grāvjiem tik mīlu skriet,
Mati juku jukām ap galvu man iet!
Diezin - vai kāds mani noķertu?
E, niekus! es to neticu!
Es palieku nebēdne meitene
Kā meža vanags man dvēsele!
/Aspazija/
Kurzemniece E. 18. dec 2011. 19:58.....es uz kraujas malas augu-nogāzīsies plūcot
Jānis K. 18. dec 2011. 19:56Kas mani gaidīs?
Frēzija v. 18. dec 2011. 19:52