.... ne jau vienmēr tas tā vienkārši izdarāms kā pasacīt.....

Nekad,nedrikst piedot cita cilveka nilasdekas parkapumu.Sodien vins apsola ka ta vairs nedaris,ka ta bijusi kluda.Bet nepajies laicins,vins atkal to daris.Nevajaga but naivai.Nekas nemainisies.Bus tikai sliktak.

Ja otrs cilvēks ir izdarījis kaut ko galīgi nepieņemamu( piemēram- krāpis), tad neredzu jēgu tādai pie- došanai.. Viņš izdarīja to, ko vēlējās izdarīt, tātad- apzināti  darīja kaut ko.. Tas ģimenes siltums, pie- došanas nozīme- kļūdas labošanai, u.t.t.- visa tā lirika- ir tikai otra galvā- jo viņam ir diskomforts. Darītajam ir viss okey, ir realizēts viss , ko gribēja.Šādā  situācijā- ja otrs pieņem notikuso, tā teikt- piedod... tā ir zīme, ka arī turpmāk varēs tā rīkoties, vajag tikai pareizi pēc tam uzvesties un - viss ir okey, es esmu tik svarīgs , ka ir gatavi samierināties ar dajebko.

Uz šo savu jautājumu vari atbildēt tikai Tu pati....atbildot sev cik ļoti Tu mīli...