Visātrākā tumsa pie tevis skrien,
Lai garākā nakts mums priekšā,
Vien baltos palagos jāiebrien,
Un glāsti jāsaņem riekšām,
Rīts tālu vēl...
Visgarākā nakts vismaigāk, kad glāsta,
Nāk ilgākais lidojums,
Kad lūpas pa tiešo lūpām stāsta,
Kāds brīnums ir piedzimis mums,
Rīts tālu vēl...
Lien pelēka krēsla un dienu triec,
Steidz iedzīt to tumšā būrī,
Tu arī aizej un nepaliec,
Raud svece aizmirsta stūrī.
Rīts tālu vēl...
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38715
Nuja - sāpīgi gan
lidosim gan,bet piezemeties ir sapigi.
Krītot es apdomāju lidojuma cēloņus - vienīgi sekas nepareizās iztēlojos ..
Kukū,tas vispārinājums uz tevi konkrēti neattiecās,jo ir starpība,vai nu tev " aizbrauc" jumts,vai tu aizbrauc no jumta.
Es par tik sarežģītām lietām kā karjera nedomāju - es domāju tikai , ka jumts jāsalabo
Kukū,virieši(arī es) nezin kāpēc iedomājas,ka karjeru dzīvē visātrāk var uztaisīt, kaut kur uzkāpjot, ar trepēm.Tā gadās.
Man visgarākais lidojums bija , kad es visām trepēm no jumta zemē lidoju - tik daudz domu paspēju izdomāt ...
Skaisti ...smeldzīgi ...
Tragisks zaudejums Kima Chenira kungs.
Rīts tālu vēl...
es rekomendētu Cadny iedziedāt turpinājumu...