Koku zaros balta sarma vizmo,
Logu rūtīs baltas puķes viz,
Iejūdz , brālīt, kumeliņu sirmo,
Lai tas tevi tālā ceļā ved.
Sniegi jūk zem kumeliņa kājām,
Tēva mājās jau aiz kalniem zūd,
Skaista ir ši baltā ziemas diena
Skaisti ir , ja tevi gaida kāds.
Sniegi jūk zem kumeliņa kājām,
Sveši ļaudis smaidot garām iet,
Tur aiz kalniem jābūt tēva mājām,
Vēl tik mirklis kumeļam ko skriet.
Tu jau pretī nāc pa mežā taku,
Kumeliņš kā sveicinādams zviedz,
Ko lai draugs es tevīm tagad saku,
Kad jau sils kā aizsapņojies kluss.
Balta sarma sabirst tavos matos
Acīs prieka uguntiņa mirdz
Un es ilgi raugos tavās acīs,
Vēja dziesmu klusi žūžo sils.
Durvīs sirma māmuliņa smaida,
Kad tu mani stiprām rokām tver,
Mīļiem vārdiem istabā mūs raida,
Saka,"Projām nelaidīšu vairs"
/ ??? /
Vai Tevi gaida un projām negrib laist....???
Atslegas vārdi: daba9251, attiecības38715