Vēl neatradis, es jau pazaudēju,
Un varbūt tāpēc zaudējums sāp maz,
Un varbūt tāpēc nelādu es vējus,
Kas noplūc lapas- manas cerības.
Tas bija tikai stariņš rasas pilē,
Kas zūd, pirms paspēj kāds to delna tvert,
Tā bija dūmaka, pie apvaršņa kas zilē,
Balts mākonis, ko tikai vējiem dzert.
Un ļoti labi, ka es neatradu,
Un labi ir, ka prata pazust tas,
Kas saķēdētu mana mūža gadus
Un stāstītu, ka ved pie pilnības.
Pie pilnības, kad visa kā ir gana,
Pie pilnības, kad nav pēc kā vairs slāpt,
Bet tagad brīvas visas vētras manas
Un visos kalnos vēl es varu kāpt.
/ Jānis Sirmbārdis/
Vai pazaudēt ir viegli....??/
Atslegas vārdi: attiecības38715
attiecības ... Jo vairāk tās uztveram kā savas, jo grūtāk
Viss notiek tā , kā tam jānotiek , tā dzīve mums dod mācībstundas ...
...ir zaudējums Tavs
reizēm - guvums ...
ja sāpes vien
nes kāda tuvums ...
.... dots devējam atdodas..... Pazaudētas mantas parasti atdod pret atlīdzību....
Maza maza meitenīte,pazaudēja petenīti,
Ja jūs puiši atrodat,izpisat un atdodat!...
Kam,nebija lemts,tas ari aizgaja.
Dzeja ar dziļu domu...
..reizēm ir jāpazaudē, lai saprastu...kas ir patiesās vērtības!
Pērles var atrast arī dzejā , kas atrodas jūras dzelmē / pagājušie gadsimti /
Patīkami,ka atceramies un novērtējam arī t.s.padomju laiku dzeju.Tur vēl daudz pērļu ir.Diemžēl šolaik dzejas lasīšana gājusi mazumā