..paldies par komentāriem  Romim, Sonjai un Rokam!..izlasīju ar interesi!:
Lai jums veiksmīgs Pūķa gads!:

Tā kā dvēsele ir mūžīga šis cilvēka iemiesojums tai ir tikai mirklis (zibsnis)
  ko TU  zibsnī vari sastrādāt  ???  ....     tas nav dvēseles darbs .....
ja cilvēkam  paredzētais  biķeris  jāizdzer  tad viņš to arī  izdzers  līdz ar visām  mielēm
kaut  šķirsies  '"n-tās"" reizes  ....
Augstākie spēki mums dod tikai variantus   ...   visādus  uz kādu jau uzķersies  
a   šķiras  tādēļ ka otrs(a) neapmierina vairs  partnera  EGO  prasības
P.S.katru gadu rodas simtiem jaunu reiki meistaru   ....  ar saviem padomiem

Šķiršanās ir gana nepatīkams process, taču nebūt ne mirstamā kaite, vai kā Romis uzstāj- ja izvēlētais partneris nebūs riktigais- tad droši var uzskatīt , ka mūžs ir kaķim zem astes Gluži otrādi- tā ir pieredze un dikti laba mācībstunda- ko es vēlos un kas man ir vajadzīgs.. Mazliet nepiekritīšu arī reiki pasniedzējai- attīstās abi partneri- tikai katrs uz sava viļņa.. Nu nav tā, ka uz priekšu iet tikai viens, bet otrs - kā bija tajā kāzu dienas līmenī, tā paliek - vienalga - pagājuši 10, 15 vai cik gadi.. Par visādiem smagiem darbiem un attiecību kopšanu- nu arī atļaušos pasmaidīt. Droši vien jaunībā, kad attīstās pirmās nopientākās attiecības, cilvēki vel tikai izzin katrs pats sevi un to otru- tad tur var būt visādi.. Bet tālāk jau- mēs taču esam blakus cilvēkam, ar kuru kopā ir labi, pieņemami, viegli.- no paša attiecibu sākuma.. kas par neizprotamu vēlmi visu padarīt par smagu darbu... tā teikt- ja nav problēmu, tad  noteikti vajag tādas radīt un pēc tam - veiksmīgi vai neveiksmīgi pārvarēt.. Aiz tā nepārtrauktā smagā kopšanas darba pazūd pašas attiecības, un ir tikai logisks fināls- abi ir noguruši , nikni un otrs sāk kaitināt, jo - nepārtraukti kaut kas ir ne tā--- un ir smagi jāstrādā , tur , kur cilveki varētu mierīgi izbaudīt foršu kopābūšanu... Un tad vienīgais loģiskais ceļs ir - škiršanās.  

Daudz grāmatas ir uzrakstītas par mīlestību,bet īstas receptes nav,katram ir vajadzīgs savs! Lai mīlētu vajag daudz,ārējo,iekšējo,fizisko pievilcību,jātic otram,kā pašm sev! Liela nozīme ir,kā ģimenē ieaudzina mīlestību,skola,apkārtējā vide u.c.faktori,tas jautājums nav apspriežams,to jāizjūt pašam,kā rozes dvaša,kā malks reibīgā vīna!!!

Partneri nedod,bet pats izvēlas,izvēlēsies nepareizo,sagandēsi visu mūžu! Cilvēki jau ir izpētījuši,ka ir saderība,tikai jaunie to neņem vērā,ļauj dupsim vaļu... Laulība.
Esmu pārbaudījis gadu saderību,pavisam cits pisiens,kas sader,var būt arī tikai viena kaislīga nakts,no kuras jābēg,kāmēr var!!!...:  

Viss notiks pēc ticības, Maija!

Paldies,Alise,es arī jūtos tā un man patiess prieks par to,ka esam dvēseles radinieces un ļoti,ļoti paļaujos uz visu labo gariņu palīdzību un saprātu,lai viss atrisinātos labi,tas būtu mans Jaungada brīnums...

..Maijiņ, Tu esi mans dvēseles radinieks...to jūtu!..
Lai Tev izdodas palīdzēt tam cilvēkam, turēšu īkšķi!

Šķiršanās parasti ir sāpīga- visi jau saprot, ka nevajag mocīties- vajag tik iet tālāk- blā,blā......bet nav jau tik vienkārši.........vajag laiku- un pāriet viss- arī tas.Jāiztur. Vienkārši IR JĀTURĀS.

.....

Jebkura šķiršanās ir kā maz nāve,lai atdzimtu jau drusku citāds..un tas ir sāpīgi,bet paradoksāli,ka tieši caur sāpēm dzimst kas jauns...un jauns tieši sevis izzināšanā un apzināšanā caur to..Es arī domāju,ka jebkurš ceļš,ir ceļš uz sevi,caur dzīves partneri,bērniem,tuviniekiem,draugiem utt...neikdienišķās situācijas mēs tik daudz ko uzzinām par sevi un pasauli.Harmoniskas partnerattiecības nozīmē tikai to,ka tas jau ir apgūts un mīlestība ir balva par jau apgūto un reizē arī dvēseles brieduma ,jeb-vieduma laiks...
Kaut kā tā-manuprāt...
Arī man patreiz ir ļoti smags laiks,kad kādam ļoti tuvam cilvēkam ,uz šķiršanās sliekšņa stāvot,mēģinu palīdzēt ,runāt un stāstīt,lai neprāts un atriebības kāre negūtu virsroku,jo jūtu,ka tur viss vēl ir glābjams,ja ieklausīsies partnerī un sevī..Pilnīgi piekrītu-kopdzīve,tas ir dvēseles darbs,sava veida EGO pārbaudes mehānims,...

Piekrītu , Rovan Mati ..., var runāt daudz un plaši par un ap šo tēmu , nav tādas definīcijas vai receptes , kas derēs visiem ...,
katrs pats sev dakteris un provizors šādos gadījumos ...

nav vērts par to runāt,man nekad nebūs kā tev,tev nekad nebūs kā man.
labo un slikto darbu bagāža katram ir savādāka.katrs pats sev algu pelna.
un klausot visādiem meistariem,bet neklausot sev,cilvēks slikst purvā.
šinī pasaulē pastāv kārtība,kura vienpusīgi no cilvēka puses ir atcelta,tāpēc arī neviens neko nesaprot un dzīvo pilnīgā tumsā.

Interesants jautājums.Vai satiekot kādu cilvēku galvā nav doma-- JĀ,TAS IR MANS ĪSTAIS,MANS VIENĪGAIS AR KURU CAUR UGUNI UN ŪDENI LĪDZ MŪŽA GALAM?Nu nesanāca ar pirmo... kurš liedz meklēt nākošo?

Šis laikam ir ezotērisks skatījums uz šķiršanos. Nezinu, man citi izskaidrojumi (kā prioritāšu maiņa, cilvēkiem mainoties ar gadiem u.t.t.) kautkā ir tuvāki. Varbūt tāpēc, ka manā gadījumā šķiršanās iemesli bija lērums objektīvu iemeslu, nevis tāpēc, ka mans dvēseles darbs pēkšņi būtu apstājies.Par šķiršanos nudien nevar nevienu nosodīt - tas jāpieņem kā fakts, bet macību stunda tā ir viennozīmīgi.

īstai mīlestībai nav pagātnes

Nav veerts kaadu vilkt liidzi ja pats negrib.Attieciibas veido divi!!!!   

ja jau kaads aiziet no manas dziives..tad jau tas ir neskaistais :))..skaisto es tiesham censhos vienmer patureet...:)

Ewa , laid , lai neskaistais zūd , neturi to ...,
lai paliek tas , kas bija skaists , un ir atmiņu vērts !