Ai, nāciet prom no mūsu zemes saltās,
Kur ļaudīm skatiens grīns un vēsa sirds,
No pilsētas šīs, aizspriedumos kaltās,
Mēs dosimies, kur cita saule mirdz.
           Mēs brauktu laivā, izdrāztā no mango,
           Kur dziļi  Afrikā Nils lokās kluss,
           Kur guļam redz vēl begemotu brango,
           Un apkārt šalko zaļais papiruss.
Mums pāri laistos rožainie flamingo
Un melniem spārniem milzu tauriņš rāms,
Un  skarabejs, ko it kā lodi lingo
Caur karsto telpu  sviedējs nezināms.
           Starp lotosiem vēl ibisi tur bradā,
           Un putnu knābāts vārtās krokodils
           Pa dūņām sarkanām, ko reizi gadā
           Uz maisa laukiem plūdos gulda Nīls,
Silts vējš  no Nūbijas tev glaustos matos
Un smaržotu tai ambra,zandaraks.
Bet nakti mākoņus kad šķeltu platos
Spožs mēness, līks kā degunradža rags.
           Es laivu krastā apgāztu kā telti,
           Tai palmu lapas klātu iekšā tu....
           Zem boabiem lai baras lauva velti
           Un tumsā brēkā bailīgs  kakadu.

       / Anšlavs Eglītis /
        1931.gads