es savas domas mēdzu nolikt malā...
6. jan 2012. 22:13
es savas domas
mēdzu nolikt malā
lai pagaida
nav jāsteidzas
lai atnāk dziļa saprašana
par to kas apkārt
manā dzīvē notiekās
tik daudz ir lietu nepareizu
un lēmumu
kas sasteigti
un draugi kuri steigā pazaudēti
un vārdi dusmās izteikti
daudz noklusēta
kas bij jāpasaka
daudz labu nodomu
kas darbos nepiedzima
un darbu
kas par velti darīti
un mīlestība
paturēta sevī
kas otru spētu
celt līdz debesīm
es savas domas
mēdzu nolikt malā
un ļauties jūtām patiesām
un man vienalga
ko par mani gudrie prāti saka
tā dzīve mana
mana esība... (Sandija...)
Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356, mīlestība34035, dzīve38617, attiecības38715
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
martins o. 7. jan 2012. 13:24....labi jau būtu, ka tagad izslēgsim racionālo(noliksim domas malā) un ieslēgsim emocionālo...bet varbūt tieši labi, ka kreisā un labā puslode visu laiku darbojas savstarpējā mijiedarbībā un vienmēr esam racināli-emocionālas būtnes!!!
Dzēsts profils
7. jan 2012. 11:47Jauks dzejolis . Dienas steigā izkaisītas domas ir jāprot sašķirot un uzkrāt ,un atrast sevi.
uz V. 7. jan 2012. 02:27pēc grēksūdzes pilnīgi izklausās?
Vineta K. 7. jan 2012. 01:17
Dzēsts profils
6. jan 2012. 23:45Visu ....Cienu jusu priekchaa .
max m. 6. jan 2012. 22:20"Pràtiigs" dzejolis:)