Ticība ir Mīlestības dvīņumāsa...

7. jan 2012. 13:58

Viņai

viņš meklēja mīlestību
bet tā atrada viņu...
ikkatrs viņu kopības mirklis
bija kā svētlaime
kuru nespēj aizvietot nekas..

pienāca brīdis
kad viņš sāka interesēties par viņas pagātni,
bet lieki -
tā nekad nav tik spoža kā vēlētos
tā nekad nav uzklausīšanas vērta
jo tās dēļ birst asaras
gaužas, ļoti rūgtas un sāpīgas
tās dēļ cieš viņa, jo viss draud sabrukt
kā kāršu namiņš - tikai lielāks -
celts no divu cilvēku sirdīm...
kuras kvēlo tieksmē pēc maiguma,
mīļuma, sapratnes, bezrūpības un ticības.
ticības, ka tu esi kādam vajadzīgs
kāda lolots un saprasts, lai arī ko tu darītu.
attālumam no mīļotās nav nozīmes,

jo mīlestība ir ne tikai aizraujošie nakts prieciņi
iekāre un apbrīna...
bet arī ticība, kas nepārprotami valda starp viņiem
par to, ka pagātne neatspoguļosies uz nākotni
par to, ka nebūs sānsoļi bezcerīgā cerībā sevi mierināt
par to, ka ka tevi kāds gaida un pēc tevis ilgojas

un ja nav ticības
tad nevar būt ne runas par mīlestību...


/dzejoļa autors Ivars Melecis/

Atslegas vārdi: dzeja18359, mīlestība34028, dzīve38593

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (36)

Ewa S. 7. jan 2012. 14:26

ceriiba paliek muljkiem..kaa pedeejais mierinaajums :))...
,,,jokoju..bet tas bija pirmais kas ieshavas galvaa :))

Inese B. 7. jan 2012. 14:24

Aina , jau rakstīju , ka cerība ir ticības meita ..., ticības asnu kopjot , izaug cerības puķe ...

aina b. 7. jan 2012. 14:21

Un kur paliek cerība?

Inese B. 7. jan 2012. 14:17

Saprāts ar jūtām visbiežāk ir opozīcijā , Ewa...

Ewa S. 7. jan 2012. 14:16

sapratam ar jutam jaiet roku rokaa.....:)

Inese B. 7. jan 2012. 14:14

Man tuvs šis Remarka atzinums -

Cilvēku vārgais saprāts tikai pierāda, ka viņi ar saprātu vien nevar dzīvot. Cilvēki dzīvo ar jūtām – un tajās taisnībai nav nekādas nozīmes.

Inese B. 7. jan 2012. 14:11

Ne ticību , ne mīlestību , ne cerību nevar aptaustīt , ieraudzīt ..., var tikai just ko siltu krūšu kreisajā pusē , kas kā motoriņš Tevi paceļ gaisos... ,  ticību var tikai apzināt , cerības putna spārns tikko jūtami noglauž dvēseli ,...tici , ceri - un Tu dzīvosi ...

Zaiga S. 7. jan 2012. 14:09

nav gan pēc personīgas pieredzes,laimīgie kas tā domā.

Alise .. 7. jan 2012. 14:06

..piekrītu , Ina!...īstas sajūtas var tikai izdzīvot!

Ewa S. 7. jan 2012. 14:06

nu redz...tas ir tikai pienjemums par to radniecibu runajot..neviens mes nezinam kaa isti ir :)..un katrs tachu situacijas izdzivo savaadaak :)

Inese B. 7. jan 2012. 14:05

Sajūtas nevar formulēt , Ewa , tās var izdzīvot ...

Ewa S. 7. jan 2012. 14:03

Ina..ei nu sazin...kaa tur isti ir....kaa to visu var peiradiit??vai ir kaada formula kas mani parliecinaatu par sho radnieciibu???

Inese B. 7. jan 2012. 14:03

Tā ir neatņemama mūsu daļa , Max ..., tā ir veidojusi mūs tādus ,kā esam ...

max m. 7. jan 2012. 14:02

par pagàtni nerunàsim..

Inese B. 7. jan 2012. 14:02

Cerība drīzāk ir ticības meita , Ewa ...

Ewa S. 7. jan 2012. 14:00

ticiiba...Ceriiba...Miilestiiba..shis tris :)

Autorizācija

Ienākt