Viņai
viņš meklēja mīlestību
bet tā atrada viņu...
ikkatrs viņu kopības mirklis
bija kā svētlaime
kuru nespēj aizvietot nekas..
pienāca brīdis
kad viņš sāka interesēties par viņas pagātni,
bet lieki -
tā nekad nav tik spoža kā vēlētos
tā nekad nav uzklausīšanas vērta
jo tās dēļ birst asaras
gaužas, ļoti rūgtas un sāpīgas
tās dēļ cieš viņa, jo viss draud sabrukt
kā kāršu namiņš - tikai lielāks -
celts no divu cilvēku sirdīm...
kuras kvēlo tieksmē pēc maiguma,
mīļuma, sapratnes, bezrūpības un ticības.
ticības, ka tu esi kādam vajadzīgs
kāda lolots un saprasts, lai arī ko tu darītu.
attālumam no mīļotās nav nozīmes,
jo mīlestība ir ne tikai aizraujošie nakts prieciņi
iekāre un apbrīna...
bet arī ticība, kas nepārprotami valda starp viņiem
par to, ka pagātne neatspoguļosies uz nākotni
par to, ka nebūs sānsoļi bezcerīgā cerībā sevi mierināt
par to, ka ka tevi kāds gaida un pēc tevis ilgojas
un ja nav ticības
tad nevar būt ne runas par mīlestību...
/dzejoļa autors Ivars Melecis/
ceriiba paliek muljkiem..kaa pedeejais mierinaajums :))...
,,,jokoju..bet tas bija pirmais kas ieshavas galvaa :))
Aina , jau rakstīju , ka cerība ir ticības meita ..., ticības asnu kopjot , izaug cerības puķe ...
Un kur paliek cerība?
Saprāts ar jūtām visbiežāk ir opozīcijā , Ewa...
sapratam ar jutam jaiet roku rokaa.....:)
Man tuvs šis Remarka atzinums -
Cilvēku vārgais saprāts tikai pierāda, ka viņi ar saprātu vien nevar dzīvot. Cilvēki dzīvo ar jūtām – un tajās taisnībai nav nekādas nozīmes.
Ne ticību , ne mīlestību , ne cerību nevar aptaustīt , ieraudzīt ..., var tikai just ko siltu krūšu kreisajā pusē , kas kā motoriņš Tevi paceļ gaisos... , ticību var tikai apzināt , cerības putna spārns tikko jūtami noglauž dvēseli ,...tici , ceri - un Tu dzīvosi ...
nav gan pēc personīgas pieredzes,laimīgie kas tā domā.
..piekrītu , Ina!...īstas sajūtas var tikai izdzīvot!
nu redz...tas ir tikai pienjemums par to radniecibu runajot..neviens mes nezinam kaa isti ir :)..un katrs tachu situacijas izdzivo savaadaak :)
Sajūtas nevar formulēt , Ewa , tās var izdzīvot ...
Ina..ei nu sazin...kaa tur isti ir....kaa to visu var peiradiit??vai ir kaada formula kas mani parliecinaatu par sho radnieciibu???
Tā ir neatņemama mūsu daļa , Max ..., tā ir veidojusi mūs tādus ,kā esam ...
par pagàtni nerunàsim..
Cerība drīzāk ir ticības meita , Ewa ...
ticiiba...Ceriiba...Miilestiiba..shis tris :)