Es zaļošu viena.....
11. jan 2012. 16:37
Es zaļošu viena
Kā sniegā mētra
Pie akmens sienas
Zem rudens vētras.
Es plosīta zelšu
Bez glāsta , bez dusas -
Un vaigu celšu
Zem ledus krusas.
Kad mani mīdīs,
Es nelūzīšu.
Gan pienāks brīdis,
Kad lapas dzīšu.
Uz nāves kraujas
Vēl vēsti es došu,
Tik spīva, tik strauja
Kad salapošu.
Zem debess zaiga
Tad augšup vīšos,
Pie tālā vaiga
Reiz pieglaudīšos.
Kā miņu , kā dziesmu
Lai mani tas justu.
Es pasaulē esmu,
Lai nepazustu.
/Mirdza Ķempe /
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
12. jan 2012. 10:21Diezgan pārliecinoši.
IEVA I. 11. jan 2012. 20:07Uz kapiem es vēl netaisos, šaubos vai Tavā skapī būs diviem vietas, kad sākšu skaitīt Tavas ribas , aizmuksi ,apreibis no maniem ievu ziediem.....
Dzēsts profils
11. jan 2012. 20:03Nāc pie manis,nebūsi viena.
Dzēsts profils
11. jan 2012. 19:49Tad, kad cilvēks ir gatavs un spējīgs interesanti dzīvot viens, tikai tad ir laiks un iespēja , veidot ar kādu attiecības, tā , lai no tā pasakuma sanaktu kas jēdzīgs...
dior d. 11. jan 2012. 19:38jauks dzejolis
Vineta K. 11. jan 2012. 18:21Ja,velies,tad dari.
jautrite b. 11. jan 2012. 18:18varbūt vajag laiku pārdomām,bet ja ir doma kautko no jauna veidot-tad nevajag ievilkt.Nudien nedomāju,ka vēl lasa Mirdzas Ķempes dzeju-tur bija daudz labu dzeju,no protams arī laikmeta nodevas
JAUKUMIŅŠ n. 11. jan 2012. 17:45nu nē tā gan ieciklēties nevajag -NEVIENS NEGRIB BŪT VIENS pat zāles stiebriņš pļavā pie otra stiebriņa ķeras ....tikai vientulībai ir atvēlēts neliels laiks ,vai tā nebūtu labāk ?