Protams , Sonja ..., tas ir tikai zēns , kam dzīve vēl daudz ko mācīs , viņš daudz ko pārvērtēs , balstoties uz gūto pieredzi ..., bet ,nedomāju , ka viņš kā pieaudzis vīrs skatīs dzīvi no tēva skatu leņķa ...

Protams, ka tā ir zinama alegorija, bet , vismaz manuprāt, dikti tāda , ka lai pasaka- atklāti vedinoša uz noteiktu domu- kas būtu pareizāk un labāk. Un tajā pašā laika- patālu no tā, ko varam sastapt dzīvē. Abstrahējoties- jā, ir apsveicami, ka mazais bagātnieku puika spej saskatīt dažādību, taču visu ainu viņam vēl nav pa spekam salikt ka mozaīku.. ( tās ir manas pardomas par tēmu, bez pretendēšanas uz pēdējās patiesības instanci )

Sonja , stāsts vecs , bet pamācošs ..., viss apraksts domāts kā alegorija , lai uzsvērtu , ka no dažādiem leņķiem viens un tas pats izskatās dažādi ...

Šis stāsts te jau ne reizi vien ik pa laikam ceļo... Ar zināmu domu, ka tie zemnieki- materiali nabadzīgākie, bet visā pārējā būs krietni vien bagātaki par pārtikušajiem viesiem... Tāda diezgan didaktiska tā doma, un visai atrauta no dzīves. Nekur nav rakstīts, ka labi situēts cilvēks noteikti būs emocionāli, garīgi vai dzīvesgudrības apdalīts.. Tāpat ir visai diskutabli, ka zemnieks, kuram tie suņi ir jābaro, upe, lauks , pļava , lopi, māja, dārzs - jāapkopj--- vai viņš uz tam zvaigznem maz acis ir spējīgs pacelt- jo ir noguris , jo ir gana problemu, kas aizņem viņa prātu- kā ar visu tikt galā, lai savilktu galus ar galiem kopā... Te nekas nav tik viennozīmīgi un vienkārši. Savu reizi upite būs piemērotakā vieta izplunčāties- savu- smukais dārza baseins. Visam ir vieta  šajā pasaulē.  

Laicīgajai un garīgajai bagātībai ir dažādi vērtību kritēriji , ja pirmā ir zūdoša , tad otrā ir nezūdoša vērtība .

Katram sava bagatiba,bet nevienmer mes makam to novertet.

Dēla skatupunkts vienmēr parādīs upītes pārākumu par baseinu , kau arī ar apzeltītām malām , Jautrīt ...

laikam jau katram sava patiesība un apvāršņi,tai stāstiņā jau viss pareizi-bet ,ja dēlam piedāvās izvēlēties dzīvot tai vidē,kur tēvs aiveda-šaubos ,ka piekritīs

Viss ir mūsos , kāds vienmēr būs vairāk tendēts uz garīgo , kāds cits uz materiālo... , tāpat kā tas , kurš mērī kg , nepiekritīs pāriet uz citu mērvienību ...Skatpunkts ir tas , kurš vienu un to pašu attēlu dažādi projicē ...

To izdomāja daudz gudrāki par mani,un ,ja tā ļoti un ilgāk padomā,tad viņiem taisnība,ja paceļamies virs konkrētā.

Mēram ir daudzas mērvienības , Gudrais Kraukli ..., ja viens mērīs kg , otrs uncēs , vienotība izpaliks ...

Mērs vienmēr ir tas,kas vieno garīgo ar materiālo. Svētā trīsvienība.

Katrs to no sava skatupunkta uzlūko , Juri ..., katram savs vienīgais pareizais liekas ..., kā šajā stāstiņā , varbūt naivā , bet patiesā .

Savu pasaules vērtējuma redzējumu arī nevajag noniecināt !