Dažreiz dzīvē gadās situācijas, kad jālūdz piedošana, vai arī kādam jāpiedod. Ja cilvēks no sirds nožēlo nodarīto, atzīst savu vainu, visu godīgi izstāsta - viss skaidrs un ir grūti nepiedot.
Retāk mēdz būt arī situācijas, kad cilvēks lūdz piedošanu bet līdz galam tā arī nepasaka par ko. Iemesli var būt dažādi, bet jautājums ir - vai šajā gadījumā ir iespējams piedot ?
Atslegas vārdi: attiecības38715, piedošana1
Vajag pajautāt,tad par ko viņš īsti lūdz to piedošanu.
Ja ir vērts,var piedot,bet aizmirst diez vai iespējams,labi jau būtu,ka vairs pie tās tēmas nekad neatgrieztos,bet dažreiz tā nesanāk...
.....nu kas tur liels.....es piedevu pat nezinot ko
Un kāpēc gan ne,piedod un aizmirsti par to
Vajadzētu piedot,sevis dēļ!
Aizej tur- nezin kur, atnes to- nezin ko... Sanāks? Saubos gan. pie- dot - ta ir spele starp diviem cilvēkiem, kuri katrs risinā savu problemu šādi, nevis situāciju kopumā. Krietni noderīgāk būtu- izprast, kādēļ otrs kaut ko ir darījis, un pēc tam jau spriest- vari to pieņemt, vai nevari. Bet , ja nezini - kas ir sastrādāts, kas būtu jāizprot--- tad jau arī nekas jēdzīgs nesanāks .
Piedot,var daudz,bet aizmiret ne.Un,parejais ir tikai tava zina.
Kā var piedot ja nezini kas īsti ir jāpiedo?
jālūdz izstāstīt iemeslu,ja nestāsta,lūgt ,lai padomā,ka Jūs arī padomāsiet
Pilniigi
Un ir cilvēki, kuri "dragā" visam pāri, sevi uzskatot visziinošiem, izredzētiem gan darbā, gan dzīvē. Piedošanas jēdziens tādiem vispār neeksistē. Ne pašam palūgt, ne otram piedot.
Parliecinaju?
Grûti:))
Ja gruti saprats-labak neko neteikt...