Austrumi. Pilnmēness. 13-ais. Piektdiena. Viens no 20 operāciju blokiem.
9:00 am. Mans ārstējošais ķirurgs staigā starp blokiem un mēģina tikt skaidrībā kas būs viņa kolēģi – anesteziologs un anestēzijas māsa - vienā no viņa operācijām. Visi klusējot turpina rakāties cilvēku čaulās. Dispečere novēršas.
4:00 pm. Pacientu nogādā operāciju blokā. Pēc minūtēm 15 pienāk mans ārsts un sola sameklēt visus lai veiktu operāciju spinālajā anestēzijā. Dzirdu aktīvus meklējumus.
Pēc minūtēm 15 pienāk viens Aikāsāp un pajautā: Kas tev ar roku? Es klusējot norādu uz kāju. Viņš klusējot paskatās slimības vēsturē, tad noliek to atpakaļ man zem galvas, un aizpeld tālēs zilajās kā Klīstošais Holandietis. Tālumā dzirdu sava ārsta meklējumus.
5:10 pm. Mani pārved uz operāciju bloku un novieto uz galda. Apkārt rosās medmāsa un tās palīdze, kuras pašas nezina ko dara (tas apstiprinājās vēlāk, kas kad palīdzei bija divreiz jāpaskaidro kas viņai konkrēti ir jādara).
Starp 5:10 un 5:30 zālē ienāk ārstējošais ārsts un sev, māsām un man jautā: - Operēsim spinālajā, intravenozajā vai lokālajā anestēzijā? un dziļās pārdomās pamet operāciju zāli.
5:35 pm. Vienīgais kas vēl spēj orentēties pieņem lēmumu – lokālā anestēzija un saka: Tev tak nav apstrādāta kāja! Kā nu nav, ja 8:45 abas pēdas iesāka apstrādāt ar jodu, bet tad sanitāri kaut kur steidzami aizsauca!  Sākas viss no jauna, tad vēl kāds cits līdzīgs pēc krāsas dezinficējošs šķīdums un četras injekcijas kaulos, lai izskrūvētu četras lielās un kaudzi mazo skrūvju.
5:55 pm. Ārsts noslauka pieri un saka: Viss būs labi puiss. – bet tobrīd zāles durvīs parādās anestēzijas māsa un vaicā: - Vai es jums esmu vajadzīga? Ārsts pavēršas uz Debesīm, bet tur Dombrovskis atbild: Vajadzīga jau vajadzīga un palūkojies uz Apini, piebilst: - Tu tikai nesmēķē zem mana balkona!
***
Smiekli smiekliem, bet laikam jau tiešām bija pilnmēness un piektdiena. Uzbraucis nodaļā ieturēju otro no pusdienām un vakariņas, tad devos paostīt tabakas dūmus (ir man tāda vājība) un nolikos gulēt. Pēc kāda laika sāku vemt un kaimiņš izsauca medmāsu.
***
Savādi ir kas cits. 13-15.01. nodaļā notika tādas dzeršanas un zālītes smēķēšanas, kas man pat sapņos nevarēja rādīties, ka mana trīskāršā vemšana neparādījās annālēs, tāpat kā šie netikumi un svešu personu nakšņošana Gaiļezera telpās.
Ja runā par zālīti, tad vispār sanāk humors – Čalis šortos ar ģipsi kreisajā kājā uz kruķiem aizkāto līdz kioskiem pie vārtiem un nopērk zālīti. Ģipsis līdz pusei slapjš. Nākamajā dienā viņš tur aizsūta māti un viņa paprasa viss stiprāko tabaku.
- Māt, vai tu zini ko gribi? Jā, mani dēls no slimnīcas atsūtīja.
***
Izrakstījos 17.01.12. ar slimības vēsturi 01535-2012 un saņēmu tukšu CD ar RTG no 06.03.11.-09.01.12., bet ātrāk nespēju ievietot šos vērojumus, jo četras dienas cīnījos ar T 38,9.
Mani vairāk šobrīd interesē – Kāpēc ārstiem uzliek šādas slodzes ar kurām viņi nespēj tikt galā??
Savam ārstam un nodaļas vadītājam, arī medmāsām esmu pateicību parādā.
Kāpēc nodaļās tiek pieļauta dzeršana, narkotiku lietošana un svešu personu uzturēšanās Austrumos. Ir vēl kaudze citu jautājumu.

Morāle? - Austyrumi nav Rietumi un basta!

munkss