" Melot ir prieks, pat ja tikai nieks.
Melot nav nieks, pat ja pašam prieks.
Melos radies neticības virzīts bieds,
Kurš pie paša melotāja sirds ir siets.
Baidies melot, baidies melus nicināt?
Baidies melos dzīvot, sevi pazudināt.
Bailēs grūti dzīvot, pazust tajās var.
Kāpēc melu prieku visi sevī nepārvar?
Melot būs nieks, ja Tevī radies bieds.
Melot būs prieks, ja šaubas sevī liec.
Beidz melot, beidz to prieku rast sevī,
Kas sagraus visu,un radis tukšumu Tevī.
Baidies nemelot, patiesību atbrīvot?
Baidies samelot, īstenību sevī pārdzīvot.
Melot vairs nebūs prieks, jo nebūs nieks.
Kāpēc nevar rasties atklātības prieks? " / Kāds nezināms/
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, attieksme3443, meli.0
..bieži vien tā atklātība beidzas ar asarām..."Nevar cūkām pērles kaisīt pie kājām"...tā nu arī tas atklātības prieks klīst...klīst un meklē sev mājas!!!
Ir tāda suga ,kuri dzīvo fantāzijas pasulē, tādiem meli ar īstenību ir tā savijusies ,ka pats jau notic neēsošam.
Nesu no melitem.Jo cienu pate sevi.