Bij novakars, pilns klusu žūžu
Bij logā zilu staru sieks..
Mēs vārdus neteicām - uz mūžu,
Jo katrs solījums bij lieks.
Sirds nejautā,kāds būs tai guvums,
Kas gaida mūs , kas notiks rīt-
Lai dienas trauc!
Mums paliks tuvums,
Ko gadi nevar nolaupīt.
Mums paliks nakts, kad tavā klēpī
Bij ļauts man gurdo galvu likt;
Kad jutu, atzīšanos slēpis -
Bez tevis man vairs neiztikt.
Mums paliks glāstu reibums pirmais,
Mums paliks vakars, zils un kluss...
Un velti jautāt sniega virsmai,
Vai arī mīla reiz var zust.
/ H.Heislers /
Atslegas vārdi: dzeja18356, mīlestība34035, attiecības38715