Tu mani kā dūraini ārdi, pirms citādu pāradīt......
6. feb 2012. 00:32
Es nezinu, kāpēc bez tevis
Tik nomākts un nemierīgs prāts.
Man liekas, ka esmu pats sevī
Kā muklajā noslīcināts.
Var sacīt - cik dzirdēti vārdi!
Bet taisnība dziļa tur mīt.
Tu mani kā dūraini ārdi.
Pirms citādu pāradīt.
Es spītējos, kamēr tu blakus,
Bet ļaujos , kad palieku viens,
Un vārdus vismaigākos saku,
Kad mirkļi ka mūžība brien.
Un grūti sev atzīties pašam,
Un citiem vēl grūtāk to teikt -
Kā rezēdas skumīgā dvaša
Caur dvēseli manu tu ej.
Nav tevis.Kā akai bez vindas
Man pamazām jāaizgrūst būs.
Ak, sentimentālas rindas !
Ko spējat gan palīdzēt jūs !
/Jānis Sirmbārdis /
Atslegas vārdi: dzeja18356, mīlestība34035, attiecības38715
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Brigita D. 6. feb 2012. 17:07Nevar nevienu pāradīt vai pāraudzināt pa savam. Kā saka - " Сколько волка некорми,всеравно в лес смотрит."
Dzēsts profils
6. feb 2012. 13:26Pa vēlu.
Evita A. 6. feb 2012. 11:58Cilvēks nav cimds vai zeķe , ko var izārdīt un pāradit ...
Alise .. 6. feb 2012. 10:48..patiesībā jau nevajag pāradīt....katram pašam līdz tam jānonāk, kad viņš saprot, ka grib sev citu"musturu"...zinu gadījumu no dzīves, kur sieviete pāradīja vīrieti....ar laiku viņš atkal atgriežas pie vecā "mustura"
Valdis m. 6. feb 2012. 10:37
Vineta K. 6. feb 2012. 01:52
Kurzemniece E. 6. feb 2012. 01:11ja gribēšu pāradīšu,pat T ev musturi paprasīšu.Būsi atkal jauns un skaists un neviens pat nepieminēs,kādu tevi atradu netīru ,cauru ,sabradātu,nevienam nevajadzīgu.......
Frēzija v. 6. feb 2012. 00:48