Likumsakarīgi
nejaušības mums
dzīves krustceles un taisnās takas šķērso.
Likumsakarīgi
atnāk pārsteigums -
senzināmā dumpīgs jaunpavērsums.
Ierastība
sadragāta tiek,
dzīve sagriež mutulī kā skaidu.
Pats tu brīnies -
gadījās tāds nieks!
Pēkšņi. Nejauši.Ne ieplānots, ne gaidīts...
Bet visbiežāk
tā mums šķiet -
nejaušība pati nāca pretī...
Spīteklīgi
bij tai pretī iets
tā kā mērķim , kurā šķēpu metīs.
Kad man apglum
ikdienībā prāts,
kad ne smiet, ne bēdu bēdāt netīk,
aicinu es -
nejaušība , nāc !
Un es pasperšu
tev platu soli pretī !
/Jānis Sirmbārdis /
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecibas38715
Ivar, paldies Jums, ka ielūkojieties manā blogā, patīkami dzirdēt , vēlreiz paldies.
Paldies!!! Vakar vakarā vairākas stundas klausījos mūziku un lasīju dzeju Jūsu blogā!
Ja Jūs zinātu, kā pēc tam gulēju - kā mazs bērns! Paldies!
Atminas ,tas ir skaisti,bez atminam nevar dzivot
Kas bijis,tas izgaisis.Un atpakal,vairs neatgriest.Lai domas klusu miera dus.
Atmiņas ir aizgājušas pagātnē kopā ar cilvēku , kas nekad vairs nestaigās pa zemes virsu, Pagātni nekad neatgriezīsi..
Ieva IeViņa,kam skumsti?Lai atmiņas dus,nemodini viņas-kas bijis tas izbijis un vieglāk to glabāt.......
gan jau tā nejaušiba ari kur ir paredzēta......