Caur visu mūžu draiski izsmaidīt,
Kad nopietnība dziļi slēpta sevī....
Gan draiskuļot , gan vieglus jokus dzīt....
Ak, cik es ilgi nepazinu tevi !
Bet tad uz mirkli priekškars pašķīrās
Un nokrita no manām acīm aklums -
Aiz vieglā smaida sāpe guļ ka lāsts.
Un joka vietā rūgtums aizžņaudz kaklu.
Uz mirkli tik...Tad atkal aizcirsts ciet
Bij priekškars nevis skatuvei , bet acīm.....
Cik briesmīgi - pa dzīvi smejot iet
Un savu sāpi citiem nepasacīt.
/Jānis Sirmbārdis /
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzive38617, attiecibas38715
Labak,klusi sevi turet,neka apkart skali izteikt.
Ja vel uznemusies atbildibu par garigi slimu cilveku-tad vispar toppa!
Selenai Gomessa seviski spilgti spiegu sizeti-NASA,Fords...
Vasilij, Tu esi neatkārtojams, paldies..
Mazā Kaija, lasu dažādus dzejniekus , bet J.Sirmbārdis it viens no maniem mīļākajiem dzejniekiem.Viņam ir ļoti sirsniņu skaroša dzeja/Patīk.
Kurs advokats Tev ieteica?Pat nepasakot-sapratu.Ideali!
Nelauj manipulet ar mazuliem.Diez vai-labak saudze veselibu-ne treso!
Sirmbārdi lasi?