Caur visu mūžu draiski izsmaidīt, kad nopietnība dziļi slēpta sevī....

8. feb 2012. 00:46



Caur  visu mūžu draiski izsmaidīt,
Kad  nopietnība dziļi slēpta sevī....
Gan draiskuļot , gan vieglus jokus dzīt....
Ak, cik es ilgi nepazinu tevi !

Bet tad uz mirkli priekškars pašķīrās
Un nokrita no manām acīm aklums -
Aiz  vieglā smaida sāpe guļ ka lāsts.
Un joka vietā rūgtums aizžņaudz  kaklu.

Uz  mirkli tik...Tad atkal aizcirsts ciet
Bij priekškars nevis skatuvei , bet acīm.....
Cik briesmīgi - pa dzīvi smejot iet
Un savu sāpi citiem  nepasacīt.

/Jānis  Sirmbārdis /

Atslegas vārdi: dzeja18356, dzive38617, attiecibas38715

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (9)

Vineta K. 8. feb 2012. 15:08

Labak,klusi sevi turet,neka apkart skali izteikt.

Vasilijs P. 8. feb 2012. 09:25

Ja vel uznemusies atbildibu par garigi slimu cilveku-tad vispar toppa!

Vasilijs P. 8. feb 2012. 08:41

Selenai Gomessa seviski spilgti spiegu sizeti-NASA,Fords...

IEVA I. 8. feb 2012. 08:39

Vasilij, Tu esi  neatkārtojams, paldies..

IEVA I. 8. feb 2012. 08:37

Mazā Kaija, lasu dažādus dzejniekus , bet J.Sirmbārdis it viens no maniem  mīļākajiem  dzejniekiem.Viņam ir ļoti   sirsniņu   skaroša  dzeja/Patīk.

Vasilijs P. 8. feb 2012. 08:23

Kurs advokats Tev ieteica?Pat nepasakot-sapratu.Ideali!

Vasilijs P. 8. feb 2012. 07:51

Nelauj manipulet ar mazuliem.Diez vai-labak saudze veselibu-ne treso!

Kurzemniece E. 8. feb 2012. 01:47

Sirmbārdi lasi?

IEVA I. 8. feb 2012. 00:52

Autorizācija

Ienākt