Kā es tevi apklāt gribu , lai tu drebi, trīsi , zibi tā kā vēja apse

9. feb 2012. 00:25



Kā es tevi apklāt gribu,
Kā es gribu apsegt,
Lai tu drebi, trīsi, zibi
Tā ka vēja apse.
       Neprātīgu roku skauta,
       Jūtot spēku drūpam,
       Lai tu gavilē un raudi
       Saskūpstītam lūpām.
Brīdī  velnišķa un svētā,
Apreibstot  no glāstiem
Lai tu  ausis piečukstētu
Eņģelīgiem lāstiem.
        Esmu  negaiss, esmu  zibens,
        Tu  - kā vējā  apse....
        Kā es tevi apklāt gribu,
        Kā es gribu apsegt !

/ Jānis Sirmbārdis /

Atslegas vārdi: dzeja18358, mīlestība34028

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

IEVA I. 9. feb 2012. 09:36

Valdi , vai nav vienalga , vai Trīne , vai Katrīna, galvenais  izbaudīt  baigās dabas  stihijas , lai būtu  ko atcerēties...

IEVA I. 9. feb 2012. 09:33

Tāpēc  mēs arī dzīvojam , lai izbaudītu visas kaislības

Valdis V. 9. feb 2012. 09:20

baigā dabas stihija - materializējusies Katrīna

Dzēsts profils 9. feb 2012. 09:13

Va vellos, kādas kaislības!   

IEVA I. 9. feb 2012. 08:20

Vineta K. 9. feb 2012. 00:29

      

Autorizācija

Ienākt