Tur, kur visas, visas mēs pazūdam - nemīlā, nelaipnībā un asumā...
9. feb 2012. 15:26
-Kā tu aizšuvi akmenī plaisu,
Baltu saulīti iecepi maizē ?
Mīlēdama.
- Kā tu izgāji cauri mūrim,
Rieksta čaumalā pārbrauci jūru ?
Mīlēdama.
-Kā tu nāvei nodrebēt liki,
Sēklā, asnā un pumpurā tiki ?
Mīlēdama.
- Vienmēr dāvādama un dodama,
Kur tu pazudi neatrodama ?
Tur , kur visas , visas mēs pazūdam,
nemīlā , nelaipnībā un asumā.
/Ārija Elksne /
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
IEVA I. 9. feb 2012. 19:56Smagi , bet skaisti, ja spēj sevi visu atdot mīlestībai. Nekad nevar teikt nekad. Vismaz mēs zinām ko nozīmē degt mīlestības liesmas.
Vineta K. 9. feb 2012. 19:48Vienreiz es sevi pilnigi iztuksoju,milestibas del,vairak tadu kludu centisos nepielaist.
Alise .. 9. feb 2012. 19:36..tāpēc nevajag sevi atdot visu..lai nepazustu..!
kaut kā savādi, bet bieži vien dodamas otram to labāko savu daļu....aizmirstam par sevi...aizmirstam atgādināt, ka arī mēs gribam sajust tā otra cilvēka devumu...un vienā brīdī....sajūtam tukšumu!...tā aka..no kuras smēlām mīlestību, tukša!