Romi, Tu esi neatvairāms!!!!!!

Labi , ka mums  nav tādi soda mēri  par dzīvošanu vecpuisī..

Ja,nav nobriedis laulibam,tad nearko tur lidzets nebus.

Jā ,viņi mēdz būt  brīnišķīgi  cilvēki , interesanti , bet ir laiks , kad pienāk vecums un tu paliec  viens, ja vien kaut kur neatrodas kāds  ārlaulības bērns, kuram arī  viņš nav vajadzīgs. Gribētos citēt " Ka vientuļš vīrietis dzīvē ir kā lauva, bet vecumdienās paliek kā no mājas izmests suns., kurs nevienam vairs nav vajadzīgs"

Nu man nācies sastapt dzīvē lieliskus vecpuišus, tie neuzbāžas ar savām netīrajām zeķēm, viņi zina, kur kas atrodas gan skapī, gan leduskapī, gan šķūnītī un pagrabā, viņi ir lieliski pavāri, paši māk ar visu tikt galā.  Lieliski mīlnieki, jo viņus neapņem tā nobružātā ikdiena, (kad zini, ka sieva nekur nepazudīs un, ka vakarā viņa būs blakus), viņi prot piesaistīt sievietes uzmanību un ieinteresētību par sevi. Bet ir viens bet, vecpusis tik ļoti augstu vērtē savu neatkarību, brīvību, patstāvību, ka viņu savaldzināt uz visu atlikušo dzīvi ir ļoti grūti, bet, ne neiespējami.

mazliet par vecpuišiem
Gads , ar kuru neprecēts  vīrietis izpelnījas goda vārdu vecpuisis, bija dažādas  zemēs arī   dažādi pieņemts.Lejassaksijā  šis mirklis iestājās , kad bija nodzīvoti  50 gadi, 8 mēneši un3 dienas, Romā  25 gadi, citās zemēs  šis termiņš grozījās starp 40 un 50 gadiem, bet  arvien tā,ka katrs zināja, vai viņš ar  40.41gadu iestājās  vecpuiša kārtā
  Pastāvēja , tā saucamais " vecpuiša likums, kuri līdz attiecīgam vecumam nebija devušies  laulībā   , uzskatīja  par kaitīgu sadzīves locekli, neļāva nodarboties ar zveju,medībām  pat tirdzniecību, uzsāka vajāšanu, pat varēja pakārt, uzlikt nodokļus,varēja zaudēt  mantošanas tiesības., izslēdza vecpuišus no visiem goda amatiem, vecpuišus  nelutināja.
Anglijā , ja dod kaut mazāko cerību , kādu  precēt, bet vēlāk grib atsacīties, tad par solījuma neizpildīšanu var uzlikt aukstu naudas sodu.
Āfrikā , ja kāds aizsēdējies , tad jaunava , kura vēloties viņu par savu vīru, nosēžas pie viņa durvīm, gaidot kamēr gaisma aust, tad jauneklim viņa ir jāprec gribi vai negribi.
Visur kaut ,kas tiek darīts , lai šo laulības bēgļu - vecpuišu skaitu mazinātu..Taču viņi ir bijuši un būs arī nākotnē.
/žurnāls " Austrums" 1897.gads/

..kāpēc tik nievīgi?...acīmredzot, viņa uzdevums nav nodibināt ģimeni...!
Mēs taču katrs ierodamies ar savu Likteni uz zemes....

              Kā tad  šis prastu mīlēties, ja nav nācies nekad to darīt? Lūk, tas jau arī ir tas viņa klupšanas akmens - kā NOŅEM šo  pa īstam, tā prāts caur durvju šķirbu izskrien un pats galofā pie altāra aizlec....

Jebkura sieviete vecpuisi jūt pa gabalu,jo tie neprot mīlēt,ja tikai sevi.

Cik viltiigas,labi ka pateicàt

           Tāds vecs puisis, kam nekad sievietes roka nav pat maizes šķēlīti pasniegusi arī  apreibst no svētlaimes.....

Desertu  arī ir jāmāk arī pasniegt

        Viņš pie tādas DOAMS tiek spontoni pierauts klāt....Un, kad  ir  PACIENĀJIES ar līdz šim negaršotu DESERTU, tad  arī nevar no tās BĻODIŅAS atrauties....Lūk, kā ats notiek! ....

Bet ka lai tāpat sāk domāt iesīkstējies vecpuisis , kas baidās pazaudēt savu titulu..

            Kad  VISI STRIĶI TRŪKUŠI, tad pat vecpuisi nebrākē....Bet dažai labai pamatīgi noveicies.

Viena   otra gan dzīvo ar domu ," Vai nav vienalga , ka tik  vīrieša gabals..."

             Viņš pats jau nebēg no VECPUISĪBAS. Parasti  tas uzķeras uz kādas ĒSMAS, kurā prasmīgi paslēpts ass āķis......Un tad tiek izrauts no savas vecpuiša statusa.....

pareizi darisi, vecpuisi ir mammas delini,