Nepaej garām...

24. feb 2012. 17:34

NEPAEJ GARĀM...

Miljons lietu kam paskrienam garām,
Miljons domu ko atliekam malā
Miljons vārdu ko baidāmies pateikt
Miljons darbu ko nespējam paveikt!

Pazudīs laiks un ikdienas rūpes,
Narcises manas laimes sūtnes.

Vai redzi tu pilienu ziedlapas plaukstā?
Vai zini ko sasildīt vakarā aukstā?
Vai redzi tu iemīto veiksmes taku?
Vai izsmelt tu spēj laimes aku?

Miljons jūtu ko nespējam izpaust
Miljons šķēršļu ko nespējam salauzt.
Miljons bažu, kas nomoka mūs
Miljons domu, kas izprastas kļūs.

Neizteikts vārds ko es nepamanu,
Cilvēks ko vēlos nosaukt par savu.
Patiesas jūtas, kas paslēptas tiek,
Acu skatiens, kas novērsties liek!

Nepaej garām svarīgām lietām.
Neaizej no īpašām vietām.
Nenodod mīļos tie dārgi kā zelts,
Esi pārāks, kaut bieži tiec pelts!
/Kleinberga/

Atslegas vārdi: draudzība184

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Dzēsts profils 24. feb 2012. 20:39



Ar acīm skatīt , ar sirdi - saskatīt ... Neliegt veldzi - slāpstošam , un arī Tev - taps dots ...

iveta i. 24. feb 2012. 18:55

interesants komentārs?!no'' ir different'',kaut kā nesaprotu kāds sakars šim dzejolim ar lūgsnu...???

Dzēsts profils 24. feb 2012. 17:48

Kungs, tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.
Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās. Liec man būt gādīgai, bet ne īgnai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl, protams, ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet tu kungs zini, ka gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt sīkumos. Dod man spārnus, lai uzreiz nonāktu pie lietas būtības.
Lūdzu žēlastību un pacietību, lai spētu uzklausīt citus runājam par savām slimībām, bet apzīmogo manas lūpas, lai es nebilstu ne vārda par savām sāpēm -drīz tās pieņemsies spēkā, un katru gadu aizvien pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās.
Neuzdrošinos lūgt, lai tu uzlabotu manu atmiņu, tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību, kad tas, ko es atceros, ir pretrunā ar pārējo atmiņām. Neliedz man saņemt šo brīnišķo mācību, ka arī es varu kādreiz kļūdīties.
Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā - līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve, bet taisnība ir tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.
Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu.

Autorizācija

Ienākt