..spēle un dzīve
24. feb 2012. 19:31
..." es raudāju...., kad bērnībā , Cirku spēlējot , vajadzēja kāpt ar kazu lejā...!Beigas! Kur mana pacietība, lēnām virzoties augšup, kur prieks, vienā rāvienā uzskriet pa lauvas trepēm? Māsa mierināja:"Tā tikai spēle!"...bet manas asaras bija īstas...
Pēc daudziem gadiem, kad par modes spēli kļuva Monopols, cauriem vakariem pirkām un pārdevām, cēlām namus un viesnīcas, rausām naudu un aizdevām..līdz sēdējām parādu cietumā. Pensilvānijas avēnija....dolāri...tūkstoši un simti tūkstoši. Tik saldi justies bagātam un tik vilinoši kādu izputināt vai pasaudzēt....Kamēr ieraudzīju asaras dēla acīs. Viņš bija izmisis, jo visu zaudēja. Bagātības mirāža izgaisusi, atstājot īstas bēdas. Spēle- papīra zemes gabali, uzzīmēti nami un neīsta nauda- lika puikam pavisam īsti ciest....
...Arī kāršu spēles vinnētājs no sirds priecājas , turpretī zaudētājs skauž, ir sarūgtināts , izmisis ,viņu vajā mazvērtības komplekss.Lai kādam neienāktu prātā pret spēli izturēties nenopietni, viltīgi izdomātas pavisam reālas likmes:agrāk zeme, muiža, pat sieva....tagad nauda un pat dzīvība.
..Ja spēlē esam patiesi savās jūtās , KĀPĒC DZĪVĒ BIEŽI IZLĪDZAMIES AR NEĪSTĀM?....Tēlojam līdzjūtību , godīgumu, pat mīlestību....Varbūt tāpēc, ka pilna patiesība ir par smagu cilvēka vājajiem pleciem un par lielu cilvēka šaurajai sirdij???"
/Māra Svīre/
Atslegas vārdi: jūtas57, mīlestība34035, attiecības38715, godīgums8, cilvēks416
Komentāri (13)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vasilijs P. 25. feb 2012. 19:21Ar CIP dubultniekiem.
Sprīdītis L. 25. feb 2012. 09:12 Spēlē Tev ir reāli trumpji a dzīvē .... tie var izrādīties parastie sešinieki...
tādēļ neatklājamies..
Dzēsts profils
25. feb 2012. 09:01Uzmanīgais cilvēks aiz ārējā apvalka pratīs saskatīt skaisto un bagāto vai zemisko un nabadzīgo iekšējā pasaulē,kas atspoguļojas acīs,mīmikā,smaidā,žestos,arī apģērbā.Iekšējais skaistums ir garīgais,morālais skaistums,kuru mēs cienām visvairāk.
Dzēsts profils
25. feb 2012. 00:23Spēle , tāpat kā dzīve, ir emocijām pārpilna un viss sākas no nevainīgas rotaļas .
Vineta K. 24. feb 2012. 22:23Ta es nevaru teik.Ja milu tad milu patiesi.Ja neieredzu tad,ari to saku.Ja jutu lidzi cilvekam,tad tiesam,no vissas sirds.Bet kas atiecas uz meliem.Sava dzive esu melojusi,jo citadi nevareju.Jo man nav nemazaka velesanas jaukties citu dzive.
Gintars B. 24. feb 2012. 21:08Ne visi cilveki ir vienadi,cits iet caur milestibu,ccits caurgodiguma unlidzjutibu,bet vispirms vajadzet iemacities to visu darit,neviss sapinaat otru.
Dzēsts profils
24. feb 2012. 20:57Hm, iespējams dzīvē neeju to vieglāko ceļu, jo nemēdzu tēlot ne līdzjūtību , ne godīgumu un kur nu vēl mīlestību, bet līdz ar to - skaistāko gan
Alise .. 24. feb 2012. 20:24.Jā,Brigita, jātrāpa gan uz tām trepēm..
savsem k. 24. feb 2012. 20:22Nu ... to sauc par pieklājību - bez viņas mēs ļoti nejauki izskatītos
jautrite b. 24. feb 2012. 20:02bet savā ziņā spēle/monopols/attīsta domāšanu
Dzēsts profils
24. feb 2012. 19:50Neko nevar skaidri zināt ,... atliek vienīgi minēt , kāpēc notiek tā , un ne citādi ...
Brigita D. 24. feb 2012. 19:50Spēle, salīdzinājumā ar reālo dzīvi, ir īsa. Grībās ātrāk izspēlēt, uzvarēt. Nav laika kontrolēt savas emocijas, tās izlīst kā ūdens no apgāzta spainīša .
Dzīve arī ir kā spēle - tikai daudz garāka. Tāpat jārāpjas pa dažādām '' trepēm'', jāpārvar šķēršļi, kaut ka jākrāj, pareizā brīdī jāizspēlē savi, piedurknē paslēptie, trumpji, jātēlo...,jāvinnē un jāzaudē...
Dzēsts profils
24. feb 2012. 19:40dzive ir ka spele un otradi,kas vinne tas dzivo cepuri kuldams,kas neviine tas kulas ka macedams