Ja nav ko atcerēties,tad uzskati ,ka dzīvi esi nodzīvojis veltīgi.
Neskumsti, Valter!
Maijiņ , pasakas diviem tiek rakstītas četrrocīgi ...
Valter,arī to beigas vari uzrakstīt pats...laimīgas..
Visas pasakas iesākas skaisti , Laumiņ ...
Tu tās sāpīgās tā patālāk savos failos paslēp...
Dažas atmiņas ir saldi skaistas , pirms kļūst sāpīgas...
Tas ir labi, ka esi laimīgs...bet vai tad tās atmiņas, kuras sāpina, negribas nekad-nekad atcerēties? Sāpīgas atmiņas dara laimīgu? Hmm..
Bet līdz tās atnākšanai vēl jāuzspēj čiki čiki čiki tā ...
mūsu zināšanas un atmiņas mums var atņemt tikai kaulainā,tās mirst reizē ar cerību...
Atmiņas zīmē pēc atmiņas - Atmiņas ...
Bez atminan,nav dzives.