Es skatos Tavās acīs,
un redzu maigumu.
Es klausos Tavos vārdos,
un jūtu siltumu
Es jūtu Tavu tuvumu,
un maigi silto elpu.
Es jūtu Tavu miesu,
kas maigi pieskārusies man
Kad Tevis nav man blakus,
es dzīvot nespēju.
Ik, katru mīļu brīdi,
par Tevi domāju.
Es gribu sajust Tavas lūpas,
kas maigi skūpstīt māk.
Sev tuvumā ik brīdi,
kad sirdī tukšums nāk.
Cik loti Tu man patīc,
nav vārdiem izsakāms,
to tiešām var tik sajust,
ja sirdī ieskatās.
Ja vien es spētu...
Ja vien es spētu pārvarēt šīs
bailes,
Vai tiešam arī turpmāk,
Viss varēs būt tik skaisti.
Vai tiešam ari turpmāk,
Mēs spēsim radīt kaisli?
Es ceru...
Es ceru un mīlu šo cerību...
Es mīlu visu kā Tevi,
Kā Tavus skūpstus maigos,
Un apskāvienus jaukos.
Es Tevi mīlu!
To saku es
No sirds, kas ir tik šķīsta
Kā mazulīša asaras!
Uz atvadām, Tev sveiciens
maigs,
Kas, nāk no manas sirds kā
tvaiks.
Atslegas vārdi: milestiba34035, dzive38617, attiecibas38715
Viņa noteikti ir laimīga sieviete , Andrej , saņemot šādu izjustu dzeju ...
Vivuk,tas ir domāts manai bērnības draudzenei.
Cik jauki , ka kādam Jaukumiņam ir savs Jaukumiņš , kurš pasaka , ka viņa ir - Jaukumiņš !
ja Tevi tas intresē Sandi,tas meitenei no mūsu dzerevņas.
Andrej , vai dzejolis amigosa , vai kādam klostera Jaukumiņam veltīts ? Esi tokš cilvēks , tauta neziņā ...
Hmm , amigosā ir tikai viens sievieškārtas - Jaukumiņš netavs , tātad veltījuma saņēmējs noskaidrots
Just un gribēt ir labi...
vakarskolā būtu gan kādam varbut pirms pamatskolas beigšanas jāpadomā...un galu galā katrs jau redz to ko grib...un cik tam pensnejam tās dioptrijas...
Lai ka tur nebutu,ar tadam emocijam,pie savas vienigas,jeb pie kada cita.Tu sevi moki,un tas nav nopietni.
Ej vakarskolā un iemācies atšķirt vīriešu dzimtes vārdus no sieviešu dzimtes vārdiem. Pietiks mani te par izvirtuli saukt. Pret vecu cilvēku nekādas bijības vairs nav.
nu padomju domāšana na łico,man gan palasot to dzejoli lasot saprotams ka tas mīļums ir daiļā dzimuma.
katris domā pēc savas samaitātības.
Kaut kas traks! Es šodien pilnīgi skaidrā , lasīt protu jau no 7 gadu vecuma. Ja būtu veltīts dzejolis sievietei , tad būtu Manai jaukajai .
Romi mēēs tad tam klofeļinčikam vēl kas klāt bija piejaukts...ka tev tādas dīvainas tieksmes atklājas...
Katris raksta,kas viņam ir uz sirds vai nav ticis mīlēts dzīvē.
Kad es biju nedaudz jaunāks , par kādiem 50 gadiem , es nerakstīju vīriešiem dzejoļus. Daudz gan mūsdienās izvirtuļu.