Dēmons.
Nakts sakustas.Es spārnu švīku dzirdu.
Viņš lido šurp.Viņš izdzert grib manu sirdi.
Tāpat kā Tamāru viņš mani viļ un sauc,
Ar saldiem solījumiem galvu jauc...
Viņš dzied.Un skaņas iesūcās ik audā.
Un gribas ceļos krist un raudāt , raudāt, raudāt......
Ak, mīļais , neesi pret mani bargs,
Vien tava labestība ir mans sargs !
Ja novērsīsies tu un atkal šurp viņš lidos,
Es neatbildu tad.....
Tad ej sev meklē citu.....
/ Ārija Elksne /
1977
Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356, attiecības38715
Es par nakti bez dēmoniem,bet ar saldu miegu.