Vis labākā laimes sajūta ir tad, kad smaidi par to ka tu esi, nevis par to kāds  cits tev ir licis smaidīt...

Tu pieņemsim pieej pie spoguļa un redzi atspulgu savu, tevī rodas smaids par to ka tu esi skaists un patiess, īsts un nemākslots. Tu lepojies ar to ka tu esi tieši tāds kāds esi, un runa jau neiet par sasniegto, paveikto , pateikto, bet gan par iekšējo, par mieru un harmoniju sirdī, dvēselē, par sakārtotām domām un laimes sajūtu, ka vienkārši esi uz šīs pasaules. Lai arī kāda ir tava misija uz šīs zemes tu esi šeit un  bez tevis šī pasaule kaut vai mazliet, bet  būtu savādāka.

Jā nenoliedzami ir jauki un skaisti smaidīt jeb kurā brīdī. Tad kad esi sasniedzis kaut ko savā dzīvē ko esi vēlējies vai  tas smagais un neatlaidīgais darbs ir novērtēts un pamanīts. Kad kaut kā vai  pat sev nezinot  esi kādam licis justies labāk.. vai atkal kāds ir tev licis justies labāk ,  tas vis ir skaisti un jauki ,bet tas jau ir cits līmenis, kad tu ieliec jau kaut kādu darbu tajā lai to panāktu...
Un ja kāds palīdz tev tad jau nu noteikti tu neesi laimīgs par to ko es teicu sākumā... kaut kas tomēr nomāc, kā saka gudrie cilvēki:"tiec ar sevi kārtība un tu jutīsies labi!"  un tā arī ir -priecājies par neizbeidzamo tavā dzīvē-sevi!

Tad kad esi ticis kārtībā ar savu iekšējo pasauli tu esi laimīgākais cilvēks, un ja tiešām esi ticis ar sevi  galā neviens to neizjauks, lai kā to gribētu...

Bet to jau  domāju tikai es...