Neaizmirstamais draugs....

6. mar 2012. 13:31



Atdusas sārtie alpu vijolīšu  ziedi
Uz galda , kur liekas it kā , viņi sniegā dusētu
Jo  nav  neviena, kas šos maigos ziedus
Noliktu  tur , kur varētu tie dzīvinošo sulu rast.

Pār vaigiem skolotājai sirmai,
Kurai  nevaldāmi līksmo sirds,
Rit  prieka asaras
Ko  neapstādina pat mierinošie vārdi'
Ko saka meitene ,
Kam acīs asaru pērles mirdz.

Tad kādas mīļas rokas
Paņem sārtos ziedus un piekļauj
pie savas  mīlas pilnās sirds.
Un acis , kuras kādreiz sekoja ik katra darbam
Tagad pateicības pilnu skatu velta meitenei.

Ir grūti aizmirst tuvu draugu
Ar kuru daudz ir kopā  dzīves ceļos iets,
Kas  katrā lielā dzīves mirklī
Ir atradis sev vietu drauga sirdī.

/ Dz.B./
1964
          Veltījums pirmajai skolotājai Elzai Ārensei /

Atslegas vārdi: doma23305, dzeja18362

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Frēzija v. 6. mar 2012. 19:24

Skaisti     
    ..... es gan vienai īpašai skolotājai ar eņģeļa smaidu, ne pirmajai.

Vineta K. 6. mar 2012. 18:17

    

Dzēsts profils 6. mar 2012. 13:51

Patīk ar izveicīgu partneri uzraut valsi,bet tas gadās tik reti...

Valdis V. 6. mar 2012. 13:39

liels akmens guļ uz Pedro kapa, vairs necelsies tā grēka tapa

Nerīvē burkānu, skuķi, sūnas vēl tāļu no tavas nabas

dior d. 6. mar 2012. 13:33

Ieviņa, ak tie tavi skaistie blogi - dzeja, mūzika!!!!! :)

dior d. 6. mar 2012. 13:32

skaista dzeja un mūzika - 100%      

Autorizācija

Ienākt