Dzīves melnās dienas
liek dvēselei
cietā gliemeža
čaulā tīties,
nejūtīgie un pārlieku
ziņkārīgie,
lai tur nespētu
ieskatīties.
Dzīves baltās dienas
savukārt
atver aizslēgtos
logus un durvis,
vienā mirklī ļauj
piedzimt brīnumam,
kurš tev spārnus
iedod kā burvis.
Lai Tev vairāk
balto kā nebalto,
dienu turpmāk
dzīvojot būtu, lai tās zelta
guldeņos pārtaptu,
un no draugiem
cīruļu vieglumu
saviem nākošiem
gadiem gūtu!
Ar šo dzejoli es gribu pateikt,ka nevajaga domāt cik dzīvē vis ir slikts,bet vajaga ari dzīvē saskatīt labo,skaisto un priecīgo!
Atslegas vārdi: dzeja18356
Es šaubos ,ka dzīvē ir daudz labā,vairāk nenoteiktības,kura cilvēkus biedē vairāk,nekā sliktais.Labo jau cenšamies saskatīt,bet viņa ir tik minimāli,ka, rodas iespaids:"Mātei dzimtenei lepnie būs dēli,
Gļēvais dzīvē un nāvē būs Kangars."
(J.Peters)
nu pret visu tizlo laicīgi heslēgt imunitāti,palīdz...
Iisti nesapratu..,bûs jàpajautà..
Par ko Max šo tur neņem???
Nuja,kuku tur nepienem!
Valdiņ izej lēnītēm cauri visam "amigosam",un apskaties labi,uz lapiņas pieķeksē cik šeit kopēts un cik nē! ...bet nenoliedzami šis( un ne tikai)ir kopēts!
...un nesi nenovīdīgs,ne jau visi iet "draugos",un redz vai izlasa...nu tad lai šiem ,kas neiet, arī tiek!
huiņa, un vēl kopēts arī. notepadā vajag atvērt vaļā. domāju ka tālāk no draugiem nav ticis. sūdīgi un nepieklājīgi - domā, ka citi ne redz ne dzird
Malacis!
Ja ko uzbāzīgi bāž acīs, tad tas sāk kretinēt