vientulíba vai laime?

9. mar 2012. 18:35

Savá lielajá gultá es gulu viena,,,,Man ir divas segas - uz vienas es gulu,ar otru es sedzos.Man 4 spilveni - uz vienu es nolieku galvu,lai atdotos miegam,otru es apkeru,bet tie divi es pat nezinu kadél ir vienmér maná gultá.

Seit nav asaru vai smieklu,seit nav izlijusas kafijas traipu vai drupacu.

Seit nav vakaru sarunu,ja nu vienigi káds bezjédzígs blá blá blá pirms izsledzu tálruni.

Seit nav atminu - ne labu ne sliktu.

Seit nav pienákumu vai rítdienas plánu.

Seit nav steigas un vai ilgas péc kada.

Te es varu bút es pati un nedomát neparko uzvilkt savu "izcili neglíto" pidzamu,panemt kádu no P.Koelju grámatam, ielíst zem segas un nemanot nonákt grámatas vará,citreiz skatíties filmu vai censties atceréties vakar sacerétus tekstus,ko gribéjas ierakstít kladé,bet "domájot". ka neaizmirsísu,tomér izkrita no práta.

Te ir tá vieta,kur man nav jábút supersievietei - tik skaistai cik iepejams, nesatricinámai un vienmér pozitívai un smaidosai,seit es esmu vienkarsi cilveks uz savas drosibas salinas,táda, kádu mani pazíst vistuvákie cilvéki.

Savá lielajá gultá es gulu viena,ar savám 2 segám ,4 spilvenie un palagu,kas vienmér dodás nezináma virziená.Dazkát suns apgulás kájgalí un zéli uz mani skátás,mirkli uzkavéjás un tad ienem savu vietu - sargát mani- apgulas pie manas gultas.Citreiz kakis veikli párskrien pári,nonaudas un izstaipijies  apgulas starp pukém un rakstámgalda.

Káds teiks,ka es lénám mirstu vientulíbá un nebaudu savas jaunibas dienas,kas péc vecáku gadu gájuma cilveku vardiem paskrien nemanot.

Kads mani apskaudís,jo man pieder tik liela brívíba cik pati sev atlauju.

Man ir labi,jo es zinu -  labi ir tikai tur, kur nav músu,ja kaimina setá ir zaláka zále neká taveja,tad drosvien tá ir makslígá.

Te es esmu uz savas drosas salinas- gandriz 4m2, galvá tuksums ,klépí dators.Zinu,ka rít 6:30 skanés modinatájas un dosos uz darbu, búsu ká vavere ritení,bet tas bús rit 6:40 lídz tam es piederu pati sev,tikai un vienígi sev.

Atslegas vārdi: dzīve37966

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (9)

Dzēsts profils 10. mar 2012. 09:14

Bēdīgi būt vienai.Parasti mēs pretojamies skumjām,jo gribam būt laimīgi.No tā varam secināt,ka no skumjām ir jāizvairās,bet patiess prieks iespējams tikai tad,kad izprotam skumju nepieciešamību.Šīs jūtas ir veselīga reakcija uz tām vilšnas reizēm,no kurām mūsu dzīvē nav iespējams izvairīties.

Dzēsts profils 10. mar 2012. 01:33

Cik labi vienam,izdedzini žaketē caurumu,sasit kādu trauku,neviens nelamā!   Neatceros,kas to teica.

Sanita B. 10. mar 2012. 00:47

Kādam tā ir vientulība, kādam - laime. Man grūti ko tādu iedomāties, jo nekad neesmu dzīvojusi pilnīgi viena. Man, gluži otrādi, gribētos tā padzīvot pēc visa tā ņigu - ņegu, kas man ir apkārt ik dienas.

vienkārši E. 9. mar 2012. 20:42

Paldies Ingūna,vismaz pie autora tikām,nu kaut nav jau teikts ,ka viņa ir autore,jo proti,es izkopēju no OHO!

Vilnis S. 9. mar 2012. 20:42

Vientulība ir laba lieta, bet tas nav normāli jaunībā.

Dzēsts profils 9. mar 2012. 19:23

NAV GLĪTI,NOKOPĒT KETES PRŪSES 7 MARTA-DRAUGOS RAKSTĪTO....

Dzēsts profils 9. mar 2012. 19:12

Līdzīgi ir man, tikai spilveni man ir 2: viens zem galvas, otrs - kā kurā naktī... a, un man nav 4m2.

Vineta K. 9. mar 2012. 19:00

    

vienkārši E. 9. mar 2012. 18:36

P.S -autoru nezinu,goda vārds.

Autorizācija

Ienākt