Mātes mīlestība.

9. mar 2012. 23:07

Pēc zemestrīce Japānā, kad glābēji tika līdz kādas jaunas sievietes mājas drupām, viņi ieraudzīja viņas ķermeni. Viņas poza bija ļoti dīvaina – viņa bija nokritusi ceļos, kā cilvēks, kas lūdzas, ķermenis bija noliecies uz priekšu, bet rokas kaut ko apskāva. Sabrukusī māja salauza viņai muguru un galvu.

Ar lielām grūtībām, glābēju vadonis aizsniedza sievieti. Viņš cerēja, ka viņa ir vēl dzīva. Bet viņas aukstais ķermenis liecināja par to, ka viņa ir mirusi. Kopā ar atlikušajiem komandas biedriem viņš pameta šo māju, lai turpinātu apskatīt pārējās drupas. Bet kaut kāds neredzams spēks vilka viņu iet atpakaļ uz to vietu, kur viņš atrada sievieti. Atkal viņš devās uz to vietu, lai izpētītu vietu zem sievietes ķermeņa. Un pēkšņi viņš iekliedzās: „Bērns! Šeit ir bērns!!”.

Visa komanda uzmanīgi vāca prom gruvešus apkārt sievietes ķermenim. Zem viņas gulēja trīs mēnešus vecs zēns, ietīts segā. Acīmredzot, sieviete upurēja sevi, lai glābtu savu dēlu. Kad māja bruka viņa aizsedza dēlu ar savu ķermeni. Mazais puika vēl joprojām gulēja, kad komandas vadītājs paņēma viņu uz rokām. Ātri ieradās ārsts, lai apskatītu zēnu. Atbrīvojot viņu no segas viņi ieraudzīja mobilo telefonu uz kura displeja bija rakstīts: „Ja Tu izdzīvosi – atceries, es Tevi mīlu!”. Šis telefons gāja no rokas uz roku un šo SMS visi lasīja neskaitāmas reizes un raudāja – pilnīgi visi. „Ja Tu izdzīvosi – atceries, es Tevi mīlu!”. Lūk tā ir mātes mīlestība.

Atslegas vārdi: skumji sametās0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (38)

savsem k. 9. mar 2012. 23:57

Es iepirkos netālu no tirgus, kad pamanīju, ka kāds pārdevējs sarunājas ar mazu zēnu, kuram nebija vairāk par 5 vai 6 gadiem.

Pārdevējs teica, “Piedod, bet tev nav pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli.” Pēkšņi mazais zēns paskatījās uz mani un jautāja,”Onkulīt, vai jūs esat pārliecināts, ka man nav pietiekoši daudz naudas?”
Es pārskaitīju viņa sīknaudu un atbildēju,” Tev nav pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli.” Mazais zēns joprojām turēja savā rociņā sažmiegtu lelli. Tad es pajautāju viņam, kam viņš vēlas šo lelli dāvināt.

“Šī lelle ļoti patika manai māsai un es vēlējos to viņai uzdāvināt dzimšanas dienā. Man lelle ir jāiedod mammai, lai tā to varētu nodot manai māsai.” Zēna acis bija ļoti skumjas, kad viņš to stāstīja. ” Mana māsa tagad ir aizgājusi pie Dieva. Tētis teica, ka mammīte arī drīz satiksies ar Dievu, tā nu es iedomājos, ka viņa varētu paņemt līdz šo lelli un atdot manai māsai.”
Mana sirds pēkšņi apstājās. Mazais zēns paskatījās uz mani un teica,” Es tētim teicu, lai viņš neļauj mammītei vēl iet, kamēr es neesmu atgriezies no veikala.” Tad viņš man parādīja jauku fotogrāfiju, kurā viņš smējās un teica, ” Es gribu, lai mammīte paņem līdz arī manu fotogrāfiju, lai māsiņa mani neaizmirstu. Es ļoti mīlu savu mammu un negribu, lai viņa iet projām, bet tētis teica, ka viņai ir jāiet pie manas mazās māsiņas.” Viņš paskatījās atkal uz lelli ar skumjām acīm.

Es ātri sameklēju savu maku un ierosināju, “Varbūt mums vajadzētu vēlreiz pārbaudīt, vai Tev tomēr nav pietiekoši naudas!” “Labi,” viņš atbildēja,”es ceru, ka man ir pietiekoši daudz.” Es pieliku no savas naudas, viņam to neredzot, un mēs kopīgi to saskaitījām. Nauda pietika, lai nopirktu lelli un pat nedaudz palika pāri.

Mazais zēns iesaucās,”Paldies Dievs, ka iedevi man pietiekoši daudz naudiņu!” Tad viņš palūkojās uz mani un piebilda,”vakar, pirms došanās gulēt, es lūdzu, lai Dievs pārliecinās, ka man ir pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli un mammīte to varētu atdot māsiņai. Un Viņš mani dzirdēja! Es arī vēlējos, lai varētu nopirkt mammai baltu rozi, bet neuzdrošinājos Dievam lūgt tik daudz. Bet Viņš mani dzirdēja un iedeva tik daudz, lai es varētu nopirkt gan lelli, gan baltu rozi mammītei. Mana mamma dievina baltas rozes!”

Es todien beidzu savu iepirkšanos ar pavisam citādām sajūtām, nekā sāku. Es nespēju nedomāt par šo mazo zēnu. Tad es atcerējos par kādu avīžu virsrakstu, kuru biju lasījis pirms 2 dienām. Tajā bija teikts, ka kāds piedzēries šoferis uzbraucis jaunai sievietei un viņas meitiņai. Meitenīte mira notikuma vietā, bet jaunā sieviete atrodas kritiskā stāvoklī. Ģimenei bija jāizvēlas, kad atvienot dzīvību uzturošo sistēmu, jo sievietei nebija cerību atgūties no komas. Vai tā bija mazā zēna ģimene?

Divas dienas pēc notikuma ar mazo zēnu, es izlasīju avīzē par to, ka jaunā sieviete ir mirusi. Es nespēju sevi apvaldīt, tāpēc es nopirku pušķi ar baltām rozēm un devos uz kapliču, kur sievietes ķermenis bija novietots, lai cilvēki varētu no viņas atvadīties. Tur viņa bija, savā zārkā, turot rokās skaistu, baltu rozi un smejoša zēna fotogrāfiju un uz krūtīm viņai gulēja lelle. Es pametu kapliču ar asaru pilnām acīm, zinot, ka maza dzīve ir izmainīta uz visiem laikiem.

max m. 9. mar 2012. 23:57

Kad es sliiku,man pat sasodiitie serferi,déli nepiedàvàja..

savsem k. 9. mar 2012. 23:55

Tad jau arī slīkstošš cilvēks pats glābšanas dienestam varētu piezvanīt pirms noslīkst ...

max m. 9. mar 2012. 23:54

Tieshi sodien Japànà séras,pagàjis tieshi gads..

Gundars Ī. 9. mar 2012. 23:53

...uzrādi autoru !!!, jo šādu tekstu pāris dienas atpakaļ jau lasīju, ...uz kurām jūtām tu spēlē..., uz mātes mīlestību ?..., par Japānu tev mazs priekšstats...

savsem k. 9. mar 2012. 23:52

Tur bij vajadzīgas abas divas rokas , un kā gruvešos  sapiests cilvēks var telefonu no kabatas izņemt ?  

vienkārši E. 9. mar 2012. 23:50

neņemos spriest kuku,nesmu bijusi tādā situācijā...

savsem k. 9. mar 2012. 23:49

Es neticu tādiem asarainiem stāstiņiem - neviens tādās situācijās SMS neraksta  

vienkārši E. 9. mar 2012. 23:47

Izskatās jau kuku ,ka rakstīja pirms salūza,bet visumā skumji....

savsem k. 9. mar 2012. 23:44

Kā viņa ar salauztu galvu un muguru ko tādu vareja uzrakstīt   ?

Sanita B. 9. mar 2012. 23:30

vienkārši E. 9. mar 2012. 23:14

aha nu skaidrs,bet es jau tā to vien daru kā lasu,lasu un lasu,vov šit,būšu palaidusi garām...nu piedodiet lūdzu,lūdzu,lūdzu

vienkārši E. 9. mar 2012. 23:12

...nu beidz,klāj vaļā ,kas sakāms

Ineta L. 9. mar 2012. 23:12

Max, Tev jau ar piegriezies, ik pārdienas viens un tas pats....tikko jau 2x bija
Eva, varbūt nevajag tik daudz rakstīt, palasi vismaz citu rakstus, ... tas "kopi- peist" variants jau bišķi aknās sēž...

max m. 9. mar 2012. 23:11

..pacieties,mazliet   

vienkārši E. 9. mar 2012. 23:10

...vai varbūt tāpēc ,ka no draugiem izkopēju,nu un lai nu lai tak palasa kam tīk,pat man skumji sametās...

vienkārši E. 9. mar 2012. 23:09

Kāpēc Maxsi?nu gan Tu mani ieintriģēji.

max m. 9. mar 2012. 23:08

Tûliit Tu dabûsi pa ausi:)

Autorizācija

Ienākt