...."Bieži vien jaunībā, satiekot cilvēku un sākot kopdzīvi, katra partnera attīstība notiek atšķirīgi.Viens laika gaitā strauji aug, bet otrs- mīņājās uz vietas.Iespējams, šī tikšanās bija vajadzīga tieši tāpēc, lai nālotnē notiktu izmaiņas, par kurām abiem nav ne jausmas...un kuru nozīmi ir grūti uzreiz pat aptvert.
Kāds sievietes dzīvesstāsts, kura savos cienījamos gados ir uzreiz pamanāma ar mirdzošu acu skatienu, , sievišķību, asu prātu! Atceroties savu attiecību pieredzi, viņa izstāstīja, ka jaunībā bija ļoti iemīlējusies un jutusi to, ko saucam par jūtu ķīmiju, seksuālo vilkmi, dvēselisku tuvību.Viņa bija aspirante, viņš - krāvējs. Viņas draugi bija labi audzināti un inteliģenti ļaudis, bet viņa paziņas- bravurīgi un skaļi pašpuikas. Viņu neatbilstība bija satriecoša un arī pievilkšanās spēks neaptverams.  Tomēr pēc diviem kopdzīves  gadiem viņi nespēja izturēt sociālo neatbilstību un izšķīrās. Pēc kāda laika jaunā sieviete apprecējās . Taču visa turpmākā dzīve bija divu iepriekšējo gadu vāra  atblāzma. Pateicoties Viņa Augstības Nejaušībai , sasniegusi 50 gadu vecumu , sieviete atkal satika savu jaunības dienu mīlestību.
Un kas bija noticis?....Tas bija acīm redzams- abos bija notikušas lielas izmaiņas. Viņi viens otram neviļus bija devuši pamudinājumu, kas pārvērta abu turpmāko dzīvi. Izmaiņas bija neticamas- tagad viņi viens otram atbilda kā cimds ar roku. Abi šo gadu garumā bija daudz ko pārvērtējuši un mainījušies. . Vīrietis saprata, ka nav mierā ar tādu dzīvi, un saņēmās izaugsmei. Savukārt sieviete tagad  skaidri zināja, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Protams, nekas nenotiktu, ja abi baidītos mainīties. Tagad viņi ir kopā saskanīgās attiecībās , kurās viens otru papildina un atbalsta.
Tas nozīmē, ka uz katru tikšanos , kad veidojas attiecības, var raudzīties arī kā uz MĀCĪBU!
...kā mēdz teikt, NEVIENA TIKŠANĀS NAV NEJAUŠA!"

/Annas psiholoģija/