Ej nu, ej nu, Laurīti, padod roku atsveicinies !!!

21. mar 2012. 20:12

           Kad man bija 6 gadiņi, tad nācās padsmit kilometrus ar īsām kājiņām ķēpāt pa putekļainu zemes ceļu  uz tāliem ciemiem, kur tikām aicināti uz jubileju, uz kāda ģimenei tuva cilvēka dzimšanas dienu un reizē uz dzīva cilvēka bērēm, jo jubilāram bija konstatēts kuņģa vēzis un visi to zināja, ka ilga dzīvošana viņam vairs nebūs.
          Ierodoties ciemos, vispirms vēl pāris, pat vairāk  stundas notikās aprunāšanās, iepazīšanās ar māju, skatijos, kā ūdenim burbuļojot vārijās un tika nokāsti kartupeļi.  Ieradās mājās arī forša izskata apaļīga jubilāra meita 18 gadīga vidusskolniece un ciemiņu priekšā pakoķetēja, patērzēja.  Būdams 6 gadīgs puikiņš  jau ar acīm un no viņas izturēšanos saskatiju 18 gadīgajā viduskolniecē sievišķīgu daiļumu, interesantumu.
          Kad ballēšana jau bija krietni pāri pusnaktij, tad vienā brīvā istabā tika uz gridas visā garumā saklātas kautkāds drēbes un visiem, kuriem nepietika gultas, tika vēlēts pārlaist šeit nakti.
         Tā taču nevarēja aiziet gulēt, ja bērni, kuri bija vairāki jaunajā vietā nepaspringotu, nepadraiskotos.  Tā grūstoties mani pagrūda un  nācās man atsēsties uz blakus gulošās vidusskolnieces mīksti formīgajiem gurniem.  
          Kas tas bija par jaukumu, kādu nekad sapņos pat nevarēju iedomāties !!! ??? Piecēlies iedomājos vēl reizi atsēsties, lai izjustu to jaukumu, bet saņēmu no viduskolnieces skarbu rājienu, vai liksaties mierā, ir taču pāri pusnaktij, ir jāguļ.    Pēc šitāds attieksmes viss gurnu jaukums momentāli izgaisa, nolikos turpat blakām viduskolniecei uzrausu segu un saldi aizmigu, aizmirstot par gurnu jaukumu, tām sajūtām no jauna ieslīgstot dziļi zemapziņā, jau tajā vakarā  uz daudziem gadiem.

        Tas liecina par to, ka tur 6 gadu vecumā, kur vēl nav pazīstama un nepiemīt sekundāra kaisle, bet gan tikai primāra instinktīva meičas uztvere, ka ar jebkuru atraidijumu, jau primārā instinktīvā tiekšanās tiek pārtraukta.   Tas pats notiekās arī precību gados, kad kāda dāmīte vispirms izlaužās un tad precās tikai dēļ sekundārās kaisles norūpējušos, piesaistītu vīrieti, iegūstot tikai seksa gribētāju un barojamo televizora skatītāju ar pulti uz vēderu..
         Neapstrīdama patiesība, ka mīlestība ir vai nu tūliņ, vai tā, tā īsti nebūs nekad.     Vīsi jūsu sieviešu cīņiņi nogatavināt vīrieti stabilām laulībām mēdz būt aplami, kuru dēļ jūs daudzas te amigosā esat nonākušas.

           Nākamajā rītā viss iepriekšs notikušais bija aizmirsies uz iegājis dziļi  zemapziņā uz daudziem gadiem.  Pabrokastojuši, paklausijušies akordeona muziku padziedājuši otrās dienas pēcpusdienā sākās gatavošanās atvadīties no viesmīlīgās jubilāra ģimenes.
           Stāvējām zāles galā ar ,, aizbildni ,, sev aiz muguras, kur iepretim jauki omkuļi ar raupjām rokām sirsnīgi, nesteidzīgi, gari, sirsnīgi runādami atvadijās no jubilāra.   Skatijos, vēroju, kad pienāks mana iespēja iet atvadīties.  Man bija ļoti laba oma un patika viss apkārtējais, jau rokai, ar kuru jātsveicinās,  bija īpašā sajūtā.....   Biju jau iepriekšs dzirdējis par ektīgām meičām un gudriem bērniem.  Tā arī savā apziņā apzinājos, ka manam aizbildnim būs publikas pagodinājums, cik viņam forš un gudrs puika.  Tajos laikos-gadiņos lingvistiski nedomāju, tikai ar apziņu apzinājos.
           Nupat jau bija tas brīdis, ka jubilārs sāka atbrīvoties no pēdējā onkuļa un nupat, tūlīt, tūļīt došos es arī sist saujā kad no aimugures pie pleca piebaksta, ej nu, ej nu, Laurīti, padod roku atsveicinies!!! ..... Ak šausmas, lielu vīru sešos gadiņos (6), kurš ar dibentiņu pat spēj jau sajust meičas gurnu jaukumu, šito apsmieklu, kad visiem ciemiņiem dzirdot pastumj, kā marioneti, izpildīt atsveicināšānās rituālu !!!  Fui, iespēros, kā āzis un negāju atsveicināties, tā arī mājās aizvilkos, kā labi neaudzināts, neatsveicinājies.   

            Tā arī jūs ļautiņi nekad nemēģinat kādu pastāvīgu savās domās, stājā, uzvedībā,  mēģināt norāt, publiski norādīt, kas, kā jādomā, kā jārunā, kā dzīvot.

      

Atslegas vārdi: doma23294, dzeja18363, mīlestība33916, dzīve37967, attiecības38418

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (11)

Dzēsts profils 22. mar 2012. 11:38

Tev tās tikai fantāzijas,bet es jau liku tos čurājamos kopā ar kaimiņu meiteni 5 g.vecumā!...

Arvils S. 22. mar 2012. 11:26

sevis zelosana no patapinatam epizodem!Nu tas tak nav nopietni,saprotu gruta berniba,metala rotallietas!bet sitta atlaist,gods un slava taviem radiem,senciem!Esi tak vienreiz,jaaaa nu kas.Ai labi neutrum,tas i tads kas pa vidam malas,ka ari tas...

Sandris X. 22. mar 2012. 08:20

Ej nu , Laurīt , sapinies savās pamācībās ..

Dzēsts profils 22. mar 2012. 02:38

Sešgadīgs kumeliņš-literāts   
/Kuņģa vēzis & Formīgais gurns/

Sijā patiesas atmiņas publikai!

tamara m. 22. mar 2012. 00:27

Jā--izlasīju lika aizdomāties ,raksts ir līdzīgs kā ( Doku Atim ),bet tiešām iz dzīves. Bērni ir vispatiesāki un arī ļoti jūtīgi.Taisnība nav nekas  jānorāda visam jānotiek kā notiek.Mazs piemērs meita  sāka mācīties skolā ar vācu valodas novirzi un tā nu mana profesore( tas vienmēr tā saucās jo bērni sākot mācīties domā ,ka visu jau labi pieprot).Tā nu vina sāk runāt nu protams ne vācu valodā pat nekādā.Te nu es skatos ka viņa skatās man acīs ,runā un es saprotu ka tas ir nopietni-bērns gaida atbildi.Nācās paziņot, ka valodu esmu aizmirsusi un ka viņa kad to apgūs mani iemācīs.Ne visi mēs esam psihologi,bet tas ko Jūs uzrakstījāt tiešām ir jāņem vērā.

Dzēsts profils 21. mar 2012. 21:55

...onkulis bez Tevis nomira...

Vineta K. 21. mar 2012. 21:50

TU laikam maki tikai citus macit.Laiks butu sevi pamacit.Palasi,pats savu rakstinu,ja nepietiek ar vienu reizi,lasi vairak.Varbut kautkas tava pratina abgaismosies.LAI VEICAS.

Dzēsts profils 21. mar 2012. 21:14

Viss jau būtu labi un mīlīgs pastāstiņš iz dzīves, bet... ko tad Tu pats pēdējā rindkopā dari, ja ne pamāci citus- pastāvigi  un patstāvīgi domājošus, tādus pašus stājā un uzvedībā- šejieniešus- ko šamiem labāk darīt vai nedarīt.. Un līdz ar to- loģikas nekādas visā tajā storijā un secinājumos.. Vējā darbs un materiāli..
Pie tam- tur kur mazais berns iespewrsies kā āzis savu apsvērumu dēļ, tur lielai , pieaugušais mācēs tikt galā-  vai kāds stums , bīdīs, raus , vai liks viņu mierā.

IlonCis I. 21. mar 2012. 21:10

/Lauri Ezerīņu citējot/ -    
"Tā arī (jūs, ļautiņi) Tu, Lauri, nekad nemēģinat(i) kādu pastāvīgu savās domās, stājā, uzvedībā,  mēģināt norāt, publiski norādīt, kas, kā jādomā, kā jārunā, kā dzīvot."
Beidzot viena prātīga doma, adresēta pašam sev!!!
Lūcijai, Edgaram        

Edgars K. 21. mar 2012. 20:55

Nu tagad pilnīgi skaidrs, no kurienes tev tāda gerontofobija. Bērnības trauma. Kapu vārtus un sieviešu ap 50 tematus atceroties viss ir skaidrs kā diena.

Dzēsts profils 21. mar 2012. 20:41

Tu jau pats vienmēr visiem aizrādi,pat šājā diezgan primītīvajā tekstā izklāsi,ko .kam ,kā darīt.Sāc no sevis.

Autorizācija

Ienākt